Starp aukstiem pilsētu mūriem, bagātīgi rotātām jūgendstila ēkām un stiklotām daudzstāvu celtnēm Rīgas ielās ieslēpušās nelielas koka mājiņas, kas, izrādās, ir daļa no Eiropas un pasaules kontekstā unikāla kultūras mantojuma – koka arhitektūras, kas saglabājusies vēl kopš 18. un 19. gadsimta. Kopumā Rīgā ir ap 3500 koka māju, kas nereti rotātas ar tornīšiem, smalkām koka mežģīnēm un skaistiem lieveņiem un stāsta mums par rīdzinieku dzīvi, gaumi, vērtībām pirms vairāk nekā 200 gadiem. Šāda vēstures elpa jūtama arī Pārdaugavas sirdī – Kalnciema kvartālā –, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem tika restaurēts un nu kļuvis par tur dzīvojošo kultūras centru un dažādu interesantu pasākumu – izstāžu, koncertu un gadatirgu – norises vietu.
Šodien Rīgas koka arhitektūra visplašāk un krāšņāk apskatāma Pārdaugavā, Ķīpsalā, Grīziņkalnā un Maskavas ielas rajonā. Vaicāsit – kur palikušas pārējās koka ēkas? Protams, daļu no tām nomainījušas 19. gadsimtā celtās ķieģeļu rūpnīcu un strādnieku dzīvojamās ēkas, citas – padomju laika dzīvojamie rajoni vai modernas biroju mājas, bet lielu daļu no tām skārusi kāda mūsdienās grūti saprotama kara laika tradīcija: priekšpilsētu dedzināšana. Piemēram, 1812. gadā, kad Rīgai tuvojās Napoleona karaspēks, tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas, to skaitā koka nami Āgenskalnā, lai tur nebūtu iespējams izvietot lielgabalus un tādējādi apgrūtinātu karaspēka nokļūšanu tolaik ar akmens mūri apvītajā Rīgā. Galu galā izrādījās, ka Baltijas ģenerālgubernators Magnuss fon Esens bija pārsteidzies ar pavēli „Dedzināt!”, noturot putekļu mākoni par Napoleona armiju, kā rezultātā uguns liesmas nopostīja ap 800 koka māju un atstāja gandrīz 7000 rīdzinieku bez pajumtes.
Īpaši pavasarī, kad kājas pašas nes tuvāk dabai, ir laiks spirdzinošām pastaigām, kuru laikā pavērties apkārt un novērtēt koka arhitektūras krāšņumu – mūsu kultūrvēstures mantojumu.

Vai esat iepriekš dzirdējuši par „tumšo tūrismu”? Tā sociologi, psihologi un citu nozaru pētnieki apzīmē tūrisma veidu, kur ceļotāji dodas uz baisām vai skumjām vietām, lai gūtu spilgtu emocionālu pārdzīvojumu. Gandrīz katrs no mums kādreiz ir bijis „tumšais tūrists”, piemēram, apmeklējot tādus vēstures pieminekļus kā Salaspils memoriāls, Brāļu kapi Rīgā vai Parīzes katakombas un gida vadībā iepazīstot skumjos un reizēm pat šausmīgos šo vietu stāstus.

Šonedēļ īpašu uzmanību izpelnījies Latvijā un nu jau arī pasaulē labi zināmais „tumšā tūrisma” objekts – Liepājas Karostas cietums. Tas iekļauts starptautiskā savdabīgo naktsmītņu sarakstā līdzās viesnīcām, kas iekārtotas lidmašīnu vai kuģu vrakos, koka mucās un pamestās raktuvēs. Cietums celts pirms vairāk nekā 100 gadiem, un tajā līdz pat 1997. gadam sodu izcietuši dažādām varām un politiskām iekārtām nevēlami cilvēki – revolucionāri, Krievijas cara armijas virsnieki, vācu Vērmahta dezertieri, Staļina laika tautas ienaidnieki un citi. Stāsta, ka mūsdienās Liepājas Karostas cietumā notiekot dažādas neparastas lietas – naktīs dzirdama karavīru soļu dimdoņa, novērota patvaļīga durvju virināšanās, čīkstoņa un pat redzēti neizskaidrojami tēli…

Šodien Liepājas Karostas cietums piedāvā tā apmeklētājiem cietumnieku cienīgu atmosfēru un apkalpošanu: gulēšanu uz lāvas vai dzelzs gultā, brokastis „cietumnieku gaumē” un skaistu ainavu, veroties pa restoto logu. Vai esat gatavi šādam piedzīvojumam?

Ja esat lasījuši itāliešu rakstnieka Umberto Eko grāmatu „Sarakstu karuselis”, jau būsit dzirdējuši, ka sarakstu veidošana ir viena no Rietumu kultūras tradīcijām un ierastajām praksēm: rietumniekiem patīkot sastādīt sarakstus, veidot virknes, sistematizēt un apkopot dažādos katalogos un krājumos ziņas par cilvēkiem, lietām un vietām. Šķiet, katrā no mums dziļi mīt vēlme sakārtot pasauli sev apkārt – pārvērst haosu kosmosā.

Kā viens no spilgtiem piemēriem minams Latvijas kultūras kanons, kurā apkopotas un izceltas Latvijas nacionālās vērtības, ievērojamākās personības, spilgtākie mākslas darbi – viss, ar ko paši lepojamies un aicinām iepazīties arī citas tautas. Šajā Latvijai tik nozīmīgajā sarakstā – kanonā – iekļautas „Latvju dainas” un dažādas tautas tradīcijas, pasaulē zināmo latviešu mākslinieku darbi, piemēram, Vilhelma Purvīša un Jaņa Rozentāla gleznas, un vēl daudzu citu izcilu latviešu mākslinieku, rakstnieku, teātra un kino darbinieku, arhitektu un dizaineru darbi, ar kuriem varat iepazīties šeit: kulturaskanons.lv.

Tieši šonedēļ Latvijas Nacionālā bibliotēka sākusi Latvijas kultūras kanonam veltītu diskusiju ciklu „Latvijas kultūras kanona zīmē”, kas līdz š. g. 24. aprīlim norisināsies dažādās reģionālajās bibliotēkās. Iepazīsties ar informāciju www.lnb.lv un uzzini, kā Tu vari piedalīties kultūras kanona izzināšanā un apspriešanā!