Sekojot līdzi notikumiem Ukrainā,  neatkarības laukumā (ukraiņu valodā: Майдан Незалежності/ Maidan Nezalezhnosti), prātā nāk barikāžu laiks Rīgā 1991. gadā, kad, aizstāvot likumīgi ievēlēto Latvijas Republikas Augstāko Padomi un simboliski pieminot 13. janvārī PSRS karaspēka uzbrukumā Viļņas Televīzijas tornim kritušos lietuviešus, apmēram pus miljons Latvijas iedzīvotāju pulcējās manifestācijā Daugavmalā. Šaurajās Vecrīgas ielās tika veidotas barikādes, kuras demontēja jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un atzīšanas 1992. gada nogalē, saņemot apstiprinājumu par Krievijas armijas izvešanas plāniem no Latvijas. Šogad apritēs arī 25 gadadiena, kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji vienojās simboliskā „Baltijas ceļa” akcijā – miermīlīgā demonstrācijā, kurā cilvēki sadevās rokās un veidoja 600 km garu ķēdi, tādējādi apliecinot savu saliedētību ceļā uz trīs valstu neatkarību. Ko šie vēsturiskie notikumi mums māca šodien?
Cilvēku kopībā ir spēks! Protams, Rīgu un Kijevu atšķir gan politiskā situācija, gan vēsturiskais laiks, bet tās vieno cilvēku nesavtīga cīņa par ideāliem un vēlme pēc pārmaiņām. Vēsturē ir izšķiroši brīži, kad jāizvēlas par labu pārmaiņām vai jāsaglabā, apzinoties, ka šī izvēle ietekmēs nākamās paaudzes. Kāda būs Ukrainas un ukraiņu izvēle, to rādīs laiks.

Septiņas nedēļas pirms Lieldienām senie latvieši atzīmēja Meteņus jeb Vastalāvi (aigavēņus). Meteņu dienā tika svinētas ziemas beigas un nākamā dienā – Pelnu dienā – sagaidīts pavasaris un jauns gads. Šajos svētkos tika ēsts un dzerts uz nebēdu, lai sāta sajūta nezūd vēl visu lielā gavēņa laiku – līdz pat Lieldienām. Ticējumi vēsta, ka šajā dienā latvieši  pievērsušies tādām sportiskām aktivitātēm kā vizināšanās no kalna ar ragaviņām, bluķa jāšanai ap māju un Lietuvēna dzenāšanai, savukārt citi gājuši budēļos un dziedājuši kaimiņiem bezkaunīgas dziesmas. Visus vienojis bagātīgi klātais galds, uz kura saimniece likusi gan pīrāgus, plāceņus, cūkas cepeti, gan arī brandavīna blašķi un alus ķipi. Un kā gan neliksi: ja viesus labi nemielos, tad jēri un kazlēni klibošot!

Arī šogad Latvijā 16. februārī atzīmēsim Meteņu dienu – pavasara gaidīšanas svētkus –, kad teiksim ardievas ziemai un turpināsim priecāties par katru klāt nākušo gaišo minūti un stundu. Piemēram, Rīgā Meteņus atzīmēs gan Brīvdabas muzejā, kur šogad notiks XV Starptautiskā masku tradīciju festivāla noslēgums, gan Grīziņkalnā un Kalnciema kvartālā, kur tiks organizēti tirdziņi, tradicionālās sadziedāšanās un danči.

Lai tie būtu Meteņi, Valentīndiena vai kādi citi svētki, svinēsim pavasara tuvošanos kopā!

“Kur svinēsi?” – šādu jautājumu pēdējās dienās Latvijā ļaudis viens otram uzdod arvien biežāk. Un nevienam nav jāskaidro, ko tieši vaicātājs ar savu jautājumu domājis.

Jāņu vakars jau šajā nedēļas nogalē. Vasaras saulgriežu svinēšanai vieniem ir savas nemainīgi mīļas vietas, citi katru gadu dodas tos svinēt kur citur.

Viens gan ir skaidrs, – lai kurā virzienā arī dotos, 23.jūnija vakarā it visur degs ugunskuri, skanēs dziesmas un tiks iets rotaļās vai dejoti lustīgi danči.

Tie, kuri grib šos svētkus svinēt mazākā pulkā, noteikti atradīs kādu viesmīlīgu Jāņu sētu, savukārt citi, kuri vēlas svinēt plašā ļaužu pulkā, noteikti atradīs iespējas arī sev.

Galu galā, pat Rīga nu jau pāris gadus lepojas ar iespaidīgām svinībām Daugavas krastmalā.

Katrā ziņā, svarīgākais ir izlemt – kurā Latvijas malā gribi meklēt to papardes ziedu un citādi lustēties. Tālākie soļi jau pavisam vienkārši. Internetā uzmeklē attiecīgā novada vai pilsētas mājaslapu un tur jau visa nepieciešamā informācija būs priekšā.

Bet, ja svinēsi savā sētā un gaidāmi ciemiņi, būtu labi, ja šie svētki atšķirtos no jebkura ierasta piknika. Ja nezini, kā to panākt – tas ātri vēl apgūstams.

Piemēram, lieliski padomi atrodami šeit:  jani.diena.lv

Lai lustīga līgošana!