Šonedēļ Malmē, Zviedrijas galējos dienvidos, notiks 58. gadskārtējais Eirovīzijas dziesmu festivāls, kurā Latviju pārstāvēs grupa PeR ar dziesmu „Here We Go”.

Lielais jautājums ir – vai viņiem izdosies iekļūt dziesmu konkursa finālā, kas Latvijas pārstāvjiem nav izdevies jau pēdējos četrus gadus. Varbūt sakritība, bet Latvija Eirovīzijas finālā pēdējo reizi manīta 2008. gadā, kad grupa Pirates of the Sea dziedāja dziesmu „Wolves of the Sea”. Tās autoru kolektīvs bija no Zviedrijas.

Kopš tā laika četrus gadus esam pārstāvēti ar Latvijas autoru radītiem darbiem, taču ne Intars Busulis, ne Aisha, ne Musiqq, ne Anmary nav spējuši pārvarēt pat Eirovīzijas pusfināla slieksni. Vēl trakāk – kopš 2009. gada neviens Latvijas pārstāvis šajās priekšsacīkstēs nav bijis augstāk par 16. vietu.

Vai PeR izdosies lauzt šo Latvijas dziesmu autoriem uzlikto lāstu, redzēsim jau šonedēļ. Galu galā Marija Naumova 2002. gadā uzvarēja ar dziesmu, kas radīta Latvijā. Lai izdodas!

Pienācis ziedoņa laiks – daba atmostas pēc dziļā ziemas miega. Bet šogad tas kļuvis arī par Ziedoņa laiku – maijs pasludināts par izcilā latviešu dzejnieka, tautas iedvesmotāja Imanta Ziedoņa mēnesi.
Pieminot šī gada februārī aizsaulē aizgājušo zvejnieka dēlu, visā Latvijā norisinās virkne pasākumu. Sākot ar zinātnisku konferenci, kas notiks 8. un 9. maijā Rīgas Latviešu biedrības namā, beidzot ar „Ziedoņa akmens” stādīšanu Pedvāles Brīvdabas muzejā 25.maijā.
Tam visam pa vidu arī izstādes, jaunu Ziedoņa grāmatu atklāšanas svētki, teātra izrādes, koncerti, televīzijas pārraides.
Katrā ziņā šis ir mēnesis, kas piedāvā ne tikai pieminēt lielisko dzejnieku, bet, iespējams, atklāt viņu no jauna vai dziļāk kā jebkad agrāk.
Bet varbūt kādam tā būs pirmā tikšanās ar vienreizējo Latvijas kultūras cilvēku. Iespējams, tā būs tikšanās, kas uz dzīvi nekad vairs neļaus skatīties kā agrāk.
Imanta Ziedoņa mēneša notikumu kalendārs atrodams šeit: http://www.km.gov.lv/lv/ministrija/imants_ziedonis.html

Nupat noslēgusies par ikgadēju tradīciju kļuvusī Latvijas Lielā talka, pateicoties kurai jau kopš 2008.gada tūkstošiem mūsu valsts nostūru kļuvuši tīrāki.
Šī gada varenos spodrības plānus gan nedaudz koriģēja nejaukie laikasptākļi, kas ierasto ģimenes kopā strādāšanas pasākumu darīja mazskaitlīgāku nekā citus gadus. Ja pērn Lielajā talkā devās ap 210 000 talcinieku, tad šoreiz to bija vien 85 000. Tomēr, tie, kuri pārliecināti, ka nemēdz būt sliktu laikapstākļu, bet ir tikai nepiemērots apģērbs, bijuši varen čakli. Tiek vēstīts, ka no Rīgas vien izvests vismaz 100 tonnas atkritumu.
Tāpat sociālajos tīklos var manīt indivīdu uzsaukumus vienoties par talkošanu kādās no nākamajām brīvdienām, jo darāmā vēl gana.
Tiem, kuri mājo sakoptās vietās, nevajag noskumt, – Lielās talkas interneta vietnē www.talkas.lv atrodama īpaša karte, kurā var atrast sev tuvāko vēl piemēsloto zemes pleķi vai ūdenstilpni, kura sakopšanai čaklas rokas būtu tieši laikā.
Ir taču mūsu Latvija jākopj ne tikai reizi gadā, vai ne?