Saulītei mūs lutinot un laikam kļūstot siltākam, aizvien biežāk dažādu Latvijas pilsētu ielās redzam riteņbraucējus. Tāpat kā citviet Eiropā, arī Latvijā riteņbraukšana no sportiskas izklaides nedēļas nogalē ģimenes lokā lēnām pārtop par ikdienas praksi un pat nepieciešamību. Un kā nu ne – pieaugot degvielas cenām un saskaroties ar auto transporta neefektivitāti, piemēram, stundām sēžot sastrēgumā, lai veiktu pāris kilometrus, daudzi jau ir atklājuši velosipēda priekšrocības. Turklāt tas ir ne vien ātrs pārvietošanās līdzeklis, bet arī izkustina kaulus, uzlabo veselību un ļauj dzīvot zaļāk!
Lai popularizētu velo kultūru Rīgā un visā Latvijā, šonedēļ ir izsludināta Rīgas velo nedēļa – nedēļa, kurā oficiāli Rīgā atklāta velosipēdu sezona un notiks dažādi pasākumi riteņbraukšanas entuziastiem, tostarp tirdziņi, meistardarbnīcas, diskusijas, riteņtūres, filmu vakari un jau par tradīciju kļuvušais Tvīda brauciens. Nedēļas organizatori – biedrība “Rīgas Velo nedēļa” – aicina visus iesaistīties daudzveidīgajās aktivitātēs un cer, ka velosipēdistu skaits Rīgas un visu Latvijas pilsētu ielās pieaugs, liekot arī pašvaldību darbiniekiem vairāk lauzīt galvas par riteņbraukšanai piemērotas infrastruktūras nodrošināšanu. Iepazīsties ar Rīgas velo nedēļas pasākumiem mājas lapā www.rigasvelonedela.lv un piedalies arī Tu!

Ilgi gaidītās Lieldienas ir klāt! Tie ir pavasara atnākšanas svētki, kurus atzīmē gandrīz visā pasaulē. Lieldienu tradīcijas un reliģiskie rituāli ir ļoti dažādi, taču šoreiz par dažām latviešu tautas tradīcijām, ko mēdzam ievērot arī mūsdienās. Lai gan daudzi īpaši gaida Lieldienu brīvdienas, iepazīstoties ar latviešu tautas gudrībām, top skaidrs, ka šis ir darbiem un uzdevumiem bagāts laiks, kurus uzspējot vai noguļot, varam iedzīvoties gan laimē un bagātībā, gan lielās nepatikšanās.
Lieldienas ir tradīciju laiks. Lieldienās bērniem un pieaugušajiem vajagot ēst daudz olu, lai augtu apaļi un veseli kā olas. Turklāt olu nedrīkst ēst bez sāls, citādi visu vasaru melošot. Lieldienās labāk olas nezagt, tad pats palikšot pliks kā ola! Tikai dalīšanās ar olām Lieldienās veicinās labu satikšanu ar radiem un kaimiņiem. Latvieši Lieldienās olas krāso sīpolu mizu novārījumā un, kārtīgi saēdušies, nereti dodas šūpoties. Lieldienās jāšūpojas augstu, lai odi nekož un mājlopiem laba veselība.
Lieldienas ir skaistumkopšanas laiks. Jau agrā rītā jāmazgājas pretstraumes ūdenī, lai vasarā āda neapdegtu, turklāt tas došot modrību un strādājot nenākšot miegs visu gadu. Ja pagūstot muti nomazgāt vēl saullēktā topot skaists, bet tiem, kas vēlas sārtākus vaigus, vajagot apēst 13 dzērvenes. Ja tomēr esat nolēmuši nodoties moderniem skaistumkopšanas rituāliem, bet trūkst naudas, Lieldienās salasiet skaidiņas. Katra no tām pārvērtīšoties naudā.
Lieldienas ir nākotnes zīlēšanas laiks. Tiem, kuri vēl nav atraduši savu otro pusīti, Lieldienās ir iespēja uzzināt, kur īsti viņš vai viņa dzīvo, no rīta tik vajagot iziet laukā, skaļi nokliegties un klausīties, no kuras puses atskan atbalss.

Turklāt, kā Kurzemes pusē pierakstītais latviešu ticējums vēsta, Lieldienās sapņotie sapņi piepildās – tādēļ sapņojiet tikai labus sapņus un pamostoties neaizmirstiet tos!

Pagājušajā nedēļā visā pasaulē atzīmēja Starptautisko romu dienu, kuras mērķis ir popularizēt romu kultūru un tradīcijas, kā arī mazināt sabiedrībā valdošos aizspriedumus un novērst diskrimināciju, īpaši darba tirgū un izglītībā. Izrādās, ka romi ir Eiropas vislielākā mazākumtautība. Arī pie mums Latvijā dzīvo vairāk nekā 8 tūkstoši romu, kas ir 0,3 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Romi Latvijas teritorijā ir dzīvojuši jau kopš 15. gadsimta, un tā ir unikāla tauta, kurai vēl līdz pat šim brīdim ir izdevies saglabāt bagātās tradīcijas un savdabīgo dzīvesveidu. Kaut arī romiem nav savas valsts, tos vieno romu himna – Jarko Jovanoviča (Jarko Jovanović) komponētā dziesma „Gelem, gelem” – un karogs, kura zaļā krāsa simbolizē mežus, zilā debesis, bet zirgu pajūga rats centrā saistās ar kustību, pārmaiņām un progresu. Sarkanā rata krāsa izvēlēta par godu visiem kritušajiem romu tautiešiem.
Latvijā Starptautiskajā romu dienā, rotājot Daugavu ar sarkanbaltiem ziediem, romi pieminēja savus tautiešus, kuri cieta Otrajā pasaules karā (cietuši skaits diemžēl vēl nav apzināts).
Kādi ir mūsu romi? Vai viņi Latvijā jūtas labi, kā viņi iekļaujas Latvijas sabiedrībā un izglītības sistēmā? Par šiem jautājumiem tika diskutēts Starptautiskajā romu dienā, bet risinājumi tiks meklēti ilgākā laikā, jo vēl aizvien sabiedrībā valda stereotipi un bailes no citādās, brīžiem mums svešās romu kultūras un tradīcijām. Iespēja tuvināties un iepazīt romu kultūru ir jau tagad: Mencendorfa namā Rīgā visu nedēļu (bez maksas) apskatāma izstāde „Romi Latvijā”. Nepalaid garām!