Monthly Archives: 12.03.2014.

Dalību erudīcijas konkursa 3. kārtā turpina 20 komandas

Latviešu valodas aģentūra, īstenojot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu „Atbalsts trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā”, š. g. 7. februārī izsludināja erudīcijas konkursu trešo valstu valstspiederīgo, Latvijas skolēnu un skolu jauniešu komandām. Dalībai konkursa pirmajā kārtā pieteicās 20 komandas:

W-Unit (Indras vidusskola), Troļļi (Rīgas 72. vidusskola), Domino (Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija), Ašie poļi (Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija), Ekomāni (Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija), Latgales skudras (Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija), Fantastiskais piecinieks (Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija), Karameles 2 (Gaigalavas pamatskolas struktūrvienības Rikavas pamatskola), Aneka (Rīgas Imantas vidusskola), Rīdzinieki (Rīgas 22. vidusskola), Strazdi (Rīgas 22. vidusskola), Brīvības sala (Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija), Nerātnie (Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija), Zaļās molekulas (Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija), Sakta (privātā vidusskola „Klasika”), Mītavieši (Jelgavas 2. pamatskola), Pasaules pētnieki (Rīgas 15. vidusskola), Marmelādes zivtiņas (privātā vidusskola „Klasika”), Sklandrauši (privātā vidusskola „Klasika”), Ķirsīši (J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskola).

Komandas pierādīja labas zināšanas, atbildot uz 1. kārtas jautājumiem „Pasaule Latvijā un Latvija pasaulē”.
2. kārtas uzdevumi par Latvijas folkloru, tradīcijām, sadzīves kultūru un dzīvesstilu atklāja komandu erudīciju.

Visas komandas turpina cīņu 3. kārtā.
 3. kārtas uzdevumi par trešo valstu valstspiederīgo valstīm, to kultūru, izglītību un vēsturi.Šeit var lejuplādēt 3. kārtas jautājumus.
Atbildes sūtiet uz e-pastu: velga.licite@valoda.lv līdz 20. martam.
24. martā mājaslapā tiek paziņotas erudītākās komandas – 4. kārtas dalībnieki.

Vēlam veiksmi!

Projekta „Atbalsts Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā” īstenošana tiek finansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Latviešu valodas aģentūra.

Kultūras kanons

Ja esat lasījuši itāliešu rakstnieka Umberto Eko grāmatu „Sarakstu karuselis”, jau būsit dzirdējuši, ka sarakstu veidošana ir viena no Rietumu kultūras tradīcijām un ierastajām praksēm: rietumniekiem patīkot sastādīt sarakstus, veidot virknes, sistematizēt un apkopot dažādos katalogos un krājumos ziņas par cilvēkiem, lietām un vietām. Šķiet, katrā no mums dziļi mīt vēlme sakārtot pasauli sev apkārt – pārvērst haosu kosmosā.

Kā viens no spilgtiem piemēriem minams Latvijas kultūras kanons, kurā apkopotas un izceltas Latvijas nacionālās vērtības, ievērojamākās personības, spilgtākie mākslas darbi – viss, ar ko paši lepojamies un aicinām iepazīties arī citas tautas. Šajā Latvijai tik nozīmīgajā sarakstā – kanonā – iekļautas „Latvju dainas” un dažādas tautas tradīcijas, pasaulē zināmo latviešu mākslinieku darbi, piemēram, Vilhelma Purvīša un Jaņa Rozentāla gleznas, un vēl daudzu citu izcilu latviešu mākslinieku, rakstnieku, teātra un kino darbinieku, arhitektu un dizaineru darbi, ar kuriem varat iepazīties šeit: kulturaskanons.lv.

Tieši šonedēļ Latvijas Nacionālā bibliotēka sākusi Latvijas kultūras kanonam veltītu diskusiju ciklu „Latvijas kultūras kanona zīmē”, kas līdz š. g. 24. aprīlim norisināsies dažādās reģionālajās bibliotēkās. Iepazīsties ar informāciju www.lnb.lv un uzzini, kā Tu vari piedalīties kultūras kanona izzināšanā un apspriešanā!

Eiropas Trešo valstu valstspiederīgie vēlas apgūt latviešu valodu, lai veiksmīgi iekļautos Latvijas sabiedrībā

Latviešu valodas aģentūra 2013. gada 28. decembrī sāka īstenot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu „Atbalsts trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā”.

Viena no plašākajām projekta aktivitātēm ir latviešu valodas apguves kursi dažādos Latvijas reģionos: Rīgā, Rēzeknē, Daugavpilī un Līvānos. Tiek organizēti četri 120 stundu valodas un integrācijas kursi un 120 stundu kursi naturalizācijai nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, katrā grupā valodu apgūs 20–25 dalībnieki (kopā 130 dalībnieku, kuri kursu noslēgumā būs sagatavoti valsts valodas prasmes pārbaudei vai naturalizācijas eksāmena kārtošanai).

Kursu dalībnieki Latvijā iebraukuši no Ķīnas, Ēģiptes, Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas, Gruzijas un citām valstīm. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgie ir ļoti atsaucīgi un motivēti mācīties. Atbildīgā par projekta satura un metodikas jautājumiem Vineta Vaivade ir gandarīta par dalībnieku pozitīvo attieksmi: „Valodas apguvē pats galvenais ir patīkama emocionālā gaisotne un pozitīva mācību motivācija. Labākus mācību rezultātus palīdz sasniegt arī profesionāli pedagogi, kuri ir apguvuši jaunākās metodes un pieejas valodas apguvē darbam multikulturālā vidē.”

Detalizēta informācija

Ērika Pičukāne

29590097

Projekta „Atbalsts Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā” īstenošana tiek finansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Latviešu valodas aģentūra.