Atvērt tekstu PDF formātā
Kā gan Gūtmaņa ala var būt nezināma? Tā taču ir tilpuma ziņā vislielākā ala Baltijā (500 m3), savukārt Latvijā tā jau vairākus gadsimtus ir vispopulārākā ala, tāpēc arī ceļotāju visapmeklētākais dabas piemineklis. Padomju laikos to aplūkoja līdz pusotram miljonam tūristu gadā.
Pirmo reizi Gūtmaņa ala minēta vācu avīzē 1774. gadā, bet latviešu valodā vecākās rakstiskās ziņas par Gūtmaņa alu ir 1869. gada 13. augusta avīzē „Baltijas Vēstnesis”: „Gūtmaņa ala atrodas Siguldā. Tā ir kādas 96 pēdas augsta, iekšpusē 48 pēdas plata un tikpat dziļa.”
Alas iekšpusē ceļotāji sākuši iegrebt savus vārdus jau daudz agrāk. Vēl līdz šodienai uz alas sienām skaidri redzams uzraksts „Anna Magdalena von Tiesenhausen anno 1677”, bet visvecākais zināmais iegrebums tapis 1564. gadā. Tas gan nav saglabājies, tāpat kā seno iedzīvotāju – līvu – maģiskās zīmes. Gūtmaņa ala ir visvairāk aprakstītais dabas piemineklis: uz tā sienām rakstījuši tūkstošiem cilvēku, tostarp 20. gadsimta sākumā arī Krievijas cars Nikolajs II.
Mēs zinām, ka Gūtmaņa ala sākusi veidoties pirms 10 000 gadu, bet nezinām tās patieso nosaukumu, jo tagadējo sāka lietot vācieši pēc dabas pētnieka Jākoba Benjamina Fišera 1778. gadā publicētā raksta par kāda laba vīra (vāciski gut Mann) alu. Teika vēsta, ka alai līdzās dzīvojis vietējais dziednieks, ārstēdams ļaudis ar alas avota ūdeni un dažādiem ārstniecības augiem. Līvu valodā dziednieku, burvi sauc bura. Tātad varētu būt, ka šo alu toreiz sauca par Bura alu.
20. gadsimta 30. gados bija ierosinājums alas vārdu latviskot un dēvēt par Labvīra alu, taču šis nosaukums tautā neguva atsaucību.
18. gadsimta beigās J. B. Fišers publicēja pirmos alas platuma, augstuma un dziļuma uzmērījumus, kas 175 gadus simtiem reižu tika pārpublicēti no viena izdevuma citā. „1972. gada maijā es nolēmu alu pārmērīt,” stāsta Guntis Eniņš. „Man palīdzēja dzīvesbiedre Ingrīda. Kā darbarīkus izmantojām mērlenti, auklas un taisnus kokus. Steidzāmies mazā gaismiņā, lai tūristu pūļi mūsu atbildīgo darbu netraucētu. Pārsteigums bija liels: Gūtmaņa ala iznāca par pieciem metriem dziļāka, nekā uzskatīts līdz šim. Tagad visur lieto manus mērījumus: grīdas laukums – 170 m2, platums – 11 m, griestu augstums – līdz 10 m, bet alas dziļums – 18,8 m.”
Bet varbūt alas dziļumā ir plašas avota veidotas pazemes telpas? Tas ir pat ļoti iespējams. 150 metru no Gūtmaņa alas atrodas Mazā ala, no kuras arī izplūst avots. Šis avots agrāk bija iemūrēts tāpat kā Gūtmaņa alas avots. 1991. gadā Ansis Opmanis avotu atbrīvoja. Avots sāka skriet kā traks, smiltis mutuļoja, un Anša acu priekšā ala vērtās aizvien lielāka un skaistāka. Ansis iekļuva alā 10 metru dziļumā. Viņš noteica arī avota plūsmas jaudu – 2,4 litri ūdens sekundē. 2003. gada vasarā Sandis Laime vēl vairāk atbrīvoja avotu un iekļuva alā līdz 20 metru dziļumam. Mazā ala sniedz mums netiešus pierādījumus tam, ka arī Gūtmaņa alas avota izteces dziļumā ir jābūt pazemes telpai. Pēc profesora Ojāra Āboltiņa domām, Gūtmaņa ala ar tik spēcīgu avotu (7,2 litri sekundē) un tik ilgu mūžu būs izveidojusi veselu pazemes alu sistēmu. Šobrīd Gūtmaņa alas avots ir iemūrēts betonā, lai veidotu ūdenskritumu. Ja avotus aizsprosto, alas attīstība aizkavējas vai apstājas. Gūtmaņa alas avota aizsprostu vajadzētu uz pāris dienām noņemt, lai spēcīgais avots aizskalo smiltis un atbrīvo ceļu.
Gūtmaņa ala arī mūsdienās nav iedomājama bez leģendām. Sens nostāsts vēsta, ka lībiešu virsaitis Rindaugs licis klints sienā iemūrēt savu skaisto, bet neuzticīgo sievu. No sievas asarām esot radies dzidrais strautiņš, kas vēlāk izgrauzis lielo alu. Tomēr īpašu romantiku alai piešķir teika par Turaidas jaunavas Maijas (sava skaistuma dēļ saukta arī par Turaidas Rozi) un Siguldas pils dārznieka Viktora Heila mīlestību. Abi jaunie cilvēki vakaros satikušies Gūtmaņa alā. Lai gan literatūrzinātniece Ingrīda Kiršentāle 1987. gadā ir pierādījusi, ka šis stāsts nav patiess, daudzi jaunlaulātie savā kāzu dienā dodas nolikt ziedus uz Turaidas Rozes kapa.
(Sagatavots pēc Gunta Eniņa materiāliem)