| 1. | Velosipēdu mēģinājuši radīt daudzi, bet par tā izgudrotāju tiek uzskatīts | |
| itālis. | ||
| francūzis. | ||
| vācietis. | ||
| amerikāniete. | ||
| 2. | Pirmais velosipēds tika izgatavots no | |
| metāla. | ||
| koka. | ||
| koka un gumijas. | ||
| metāla un plastmasas. | ||
| 3. | Pirmais velosipēds atšķīrās no mūsdienu modeļiem ar to, ka | |
| tam bija trīs vienāda lieluma riteņi. | ||
| tā riteņi negriezās, jo bija no koka. | ||
| tam nebija pedāļu. | ||
| to nevarēja stūrēt. | ||
| 4. | Latvijā senāk divriteni bieži saistīja ar velna vārdu, jo | |
| tas sievietēm deva pārlieku lielu brīvību. | ||
| cilvēki nespēja iedomāties, kā uz tā var noturēt līdzsvaru. | ||
| ar to brauca tikai tie, kas neticēja Dievam. | ||
| bija jāapstājas, to ieraugot. | ||
| 5. | Aleksandrs Leitners riteņbūvi ir mācījies | |
| Amerikā. | ||
| Anglijā. | ||
| Francijā. | ||
| Kurzemē. | ||
| 6. | Ar personisko velosipēdu 19. gadsimta beigās lepojās tāpēc, ka | |
| tos ražoja nelielā skaitā, tāpēc bija grūti iegādāties. | ||
| tie bija ārkārtīgi dārgi. | ||
| tos Rīgā nelielā skaitā ieveda no cariskās Krievijas. | ||
| tos uz Rīgu veda no autobūves centra Koventrijā. | ||
| 7. | Latvijas teritorijā 20. gadsimta sākumā ar velosipēdu drīkstēja braukt tikai | |
| vīrieši. | ||
| ja ritenim bija numura zīme un braucējam – velosipēdista apliecība. | ||
| ja bija pašam savs velosipēds. | ||
| laucinieki. | ||
| 8. | Amsterdama ir | |
| velosipēdistiem vispiemērotākā pilsēta pasaulē. | ||
| pilsēta, kuras iedzīvotāji velosipēdu izmanto biežāk nekā auto. | ||
| pilsēta, kurā atrodas trešā daļa visas pasaules velosipēdu. | ||
| pilsēta, kurā atrodas pasaulē lielākā velosipēdu stāvvieta. | ||