Jau no seniem laikiem latvieši savas kapsētas skaistās vietās. Ļoti bieži tās atradās kādā kokiem apaugušā . Latvieši savus mirušos, bieži apmeklēja savu kapus, saistīja ar tiem dažādus nostāstus un ticējumus. Bēres bija ne tikai miruša cilvēka apglabāšana, bet arī brīdis, kad palicēji pārdomāja savu dzīvi, apstājās ikdienas un domāja par .