Dienām kļūstot garākām un naktīm attālinoties, jūtam, ka laika atpūtai kļūst aizvien vairāk un dzīvot – aizvien aizraujošāk. Ne velti zinātnieki uzsver saules gaismas pozitīvo ietekmi arī uz mūsu garastāvokli. Savukārt labā noskaņojumā esam ne tikai smaidīgāki un laipnāki, bet arī radošāki, tādēļ jauniegūtais laiks jāizmanto lietderīgi – iedvesmojoties un radot!
Iedvesmoties krāsām, smaržām un faktūrām noteikti varēsiet Latvijas Dabas muzeja īrisu izstādē, kas būs apskatāma no trešdienas līdz svētdienai. Izrādās, ka īrisiem ir arī cieša saistība ar Rīgu: Rīga nereti tiek dēvēta par Jūgendstila metropoli, un Jūgendstila rotājumos ne reizi vien ievijas kāds īrisa zieds, līdz ar to varam teikt, ka šie ziedi jau ir iedvesmojuši Latvijas arhitektus, gleznotājus un nu gaida nākamos dizainerus, modes māksliniekus vai mūziķus, lai mudinātu uz jauniem radošiem sasniegumiem.
Kad iedvesma ir gūta, laiks radīt! Protams, radošais process un vieta, kur nodoties sava talanta attīstīšanai, katram var atšķirties: no pilnīgas vientulības un izolācijas kaut kur meža vidū līdz pilsētas burzmai un automašīnu trokšņiem, taču vienmēr ir iespēja iet vidusceļu un atrast klusumu un mieru pilsētas kņadā. Šķiet, ka Rīgas Centrālā bibliotēka ir sadzirdējusi rīdzinieku un Rīgas viesu vēlmi un nu piedāvā kādu interesantu iespēju – spēlēt klusās klavieres. Šis instruments darbojas bezskaņas režīmā, un tas, kas uz tā spēlēts, paliks tikai paša autora prātā, ja, protams, netiks pierakstīts un vēlāk atskaņots kādā no jaunuzceltajām Latvijas koncertzālēm, piemēram Rēzeknes „Gorā” vai Vidzemes koncertzālē Cēsīs.
Iedvesmosimies un radīsim, jo nav labāka laika par šo!
Author Archives: velga.licite
Vasaru gaidot, dodies uz Rundāles pili!
Piecdesmit gadi – tieši tik ilgs laiks ir pagājis, kopš sākti restaurācijas darbi vienā no skaistākajām un greznākajām baroka celtnēm Latvijā un Eiropā – Rundāles pilī. Slavenā itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētā pils 18. gadsimta vidū tika celta kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence. Pat celšanas vieta tika izvēlēta aristokrātiska – šeit iepriekš atradās viduslaiku pils. Taču ne vienmēr Rundāles pilī laiski dzīrojuši un atpūtušies hercogi, kņazi un grāfi: Rundāles pili Pirmā pasaules kara laikā izmantoja Vācijas armija un Bermonta karaspēks, neatkarīgās Latvijas laikā pilī tika izveidota skola, bet padomju laikos tur atradās graudu noliktava, pēc kuras likvidēšanas pilī atgriezās skola un vēlāk – Rundāles pils muzejs. Muzeja direktors kopš 1976. gada ir mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis.
Kopš pagājušās nedēļas muzeja apmeklētājiem ir iespēja paviesoties hercoga bibliotēkā, kas ir kā dāvana pils 278. jubilejā. Šobrīd te aplūkojamas 44 grāmatas no Ketleru dzimtas Kurzemes hercogu bibliotēkas krājumiem. Savukārt tiem, kuri ar nepacietību gaida vasaru, kas šogad pēc astronomiskā kalendāra iestāsies 21. jūnijā plkst. 13:51, noteikti jāapskata Rundāles pils dārzs. Ierīkots pēc labākajiem Eiropas karaļnamu paraugiem, Rundāles franču dārzā hercogs un hercogiene varēja izbaudīt īso, bet ilgi gaidīto Latvijas vasaru. Un to jau pavisam drīz varēsim darīt arī mēs!
Pilsēta – tie esam mēs
Vai tā ir koka arhitektūra ar iegrebtām māju aizsargzīmēm, vai jūgendstila dzīvojamās ēkas, ko raksturo bagātīgi dekorēti portāli un ziedu rakstiem rotātas fasādes, vai arī mežonīgs pilsētas parks – pilsētvide ir liecība par tās iedzīvotāju gaumi, dzīvesveidu, saskarsmes kultūru un ideāliem dažādos laikos.
Ko mūsdienu Latvijas pilsētas stāstīs par mums – tās iedzīvotājiem – nākamajām paaudzēm? Vērojot stiklotās biroju ēkas, viņi varētu secināt, ka esam bijuši ļoti aizņemti, bet gana ziņkārīgi, lai sekotu līdzi notiekošajam ārā. Saskaitot visas mazās bodītes, veikalus un lielos iepirkšanās centrus, viņi droši vien domās, ka esam bijuši turīgi vai izšķērdīgi, bet katrā ziņā – ļoti izvēlīgi. Kā puzles gabaliņus liekot kopā nodrupušos sienu gleznojumus vai grafiti, iespējams, viņi nospriedīs, ka 21. gadsimta pilsētnieki labprāt dzīvojuši krāsām bagātā telpā. Bet vai šie pieņēmumi vienmēr būs patiesi?
Tieši pirms pāris nedēļām Rīgā notika ielu mākslas festivāls, kura mērķis bija runāt par ielu mākslas vietu pilsētā un rast kompromisu starp māksliniekiem, pašvaldību pārstāvjiem un pašiem iedzīvotājiem. Protams, runa bija nevis par neskaidriem švīkājumiem uz māju sienām, bet gan kvalitatīviem sienu gleznojumiem. Festivāla „Blank Canvas: art-ground, play-ground, crime-ground” laikā daudzas pelēkas sienas kļuvušas par mākslas darbiem, kuros redzamas gan ģeometriskas figūras, gan kosmonauti un pat milzu žurkas. Kur tos atrast, var uzzināt nodibinājuma „Rīga 2014” mājaslapā. Bet kā šie mākslas darbi raksturo šodienas sabiedrību, tas jāizvērtē katram pašam.