Dalību konkursa „Saziņas tilts” pusfinālā turpina 38 komandas

Latviešu valodas aģentūra, īstenojot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu „Latviešu valodas apguves pieejamība veiksmīgai saziņai, integrācijai un naturalizācijai”, š. g. 28. februārī izsludināja erudīcijas konkursu trešo valstu valstspiederīgo, Latvijas skolēnu un skolu jauniešu komandām. Dalībai konkursa pirmajā kārtā pieteicās 73 komandas. Pateicamies visām komandām par atsaucību un ieguldīto darbu!
Sīvā cīņā un spraigā konkurencē dalību pusfinālā turpina šādas komandas:

Ugunīgie čipsi (Alūksnes novada Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatsk.); Virgas zeltrači (Virgas pamatsk.); Lemisele (Limbažu novada ģimnāzija); Pumas (Rīgas 71. v-sk.); Cesvaines gudrīši (Cesvaines v-sk.); Varavīksne1, Varavīksne 2, Sigma, Mix, Lotgolieši (Krāslavas Varavīksnes v-sk.); Pasmaidīsim pasaulei (Rīgas Igauņu pamatsk.); Piekūni (Pļaviņu novada ģimnāzijas filiāle Odzienā); Spridzeklīši (Bauskas pilsētas pamatsk.); Imantas zinīši, K.R.O.M.M. (Rīgas 69. v-sk.); Daugavpils brašuļi (Daugavpils 10. v-sk.); Roku rokā (Bauskas Valsts ģimnāzija); Misas 5-nieks (Misas v-sk.); Indra, Indras rozes (Indras v-sk.); Jautrie valodnieki (Drabešu internātpamatskola); Orhidejas (Rīgas 54. v-sk.); Klasika (privātās v-sk. „Klasika”); Krokusiņi, 5A (Liepnas v-sk.); Džentlmeņi un lēdijas (Verēmu pamatsk.); 3E+2A, Nezināmie x-iņi (Līgatnes novada v-sk.); Karameles (Gaigalavas pamatsk.); Zvaigznītes (Rīgas Klasiskā ģimnāzija), Eironauti (Rīgas Valda Zālīša sākumskola), VVSK komanda, Fantastiskais piecinieks (Vecumnieku v-sk.); Eirobērni (Alūksnes novada v-sk.); Rakari (Daugavpils 3. v-sk.); Pūcīte (Jelgavas 2. pamatsk.), Skudriņas (Rēznas pamatskola), Zinātkārie kāpēcīši (Žīguru pamatskola).

Uz tikšanos finālā!

Senajiem latgaļiem – 900

Latgalei šis ir īpašs gads. Aprit 900 gadi, kopš izdota Nestora hronika, tā saucamais „Pagājušo laiku stāsts”, kurā pirmo reizi vārdā saukti latgaļi. Latgaļu zemes nosaukums „Лотыгола” minēts vēlāk – Novgorodas hronikās sakarā ar 13. gs. notikumiem, tomēr pieņemts, ka vārda pirmā parādīšanās hronikās ir uzskatāma par atskaites punktu. Piemēram, 2009. gadā Lietuva svinēja savu tūkstošgadi, pamatojoties uz 1009. gadā datētu hroniku, kurā kā pirmajā minēts Lietuvas vārds.

Lai arī plašas oficiālas svinības šajā gadā nav paredzētas, Latgales vēstures entuziastu pulciņi šo notikumu nav atstājuši bez ievērības, gan izdodot grāmatas, gan rīkojot izstādes. Tādēļ sekojiet līdzi reklāmām, bet, braucot uz Latgali, paņemiet līdzi cienastu un sveiciet latgaliešus ar iespaidīgo gadaskaitli.