B1

2. Dažādi cilvēki no
dažādām valstīm

Latviju viņš sauc par savām mājām

  1. „Es labāk stāvus miršu, nekā uz ceļiem kādam atdošu savu brīvību,” lepni saka Andrāšs Fazekašs un ar to apliecina savu neatkarību dvēselē un uzticību Latvijai, kuru tagad uzskata par savu zemi. Tai veltījis arī skaistas dzejas rindas un 18. novembrī allaž braucot uz Rīgu, lai piedalītos valsts svētku pasākumos.
  2. Fazekašs ir kolorīta personība. Pats arī atzīst, ka par uzmanības trūkumu nevar žēloties. Kaut arī Gulbenes novada Daukstes pagastā, ceļu krustojumā norādes uz „Gruzīšu” mājām nav, kovboja apģērbā tērptajam kungam garām pabraukt nevar.
  3. Pētot savu dzimtas koku, Andrāšs uzzinājis, ka vectēvs ir spānis no Barselonas, kurš reiz braucis uz vīnogu svētkiem Itālijā, kur iepazinies ar skaistu itālieti, viņiem piedzimusi Andrāša māte. Savukārt viņa, studējot Parīzē franču, itāļu un ungāru valodu, iepazinusies ar ungāru, kas tur mācījies par dzelzceļa tiltu būvinženieri. „Kad dzirdu spāņu valodu, tā sirdij liekas vistuvākā, laikam vectēva spāņu gēns manī ir visizteiktākais,” atklāj Andrāšs.
  4. Andrāšu uz Latviju atvedusi mīlestība pret latvieti Mirdzu. Jaunībā Andrāšs esot bijis pat tik dulls, ka nodarbojies ar boksu. Sportista gaitas reiz atvedušas uz Jūrmalu, kur sastapis savu liktenīgo sievieti.
  5. Andrāšs pēc dabas ir vienkāršs un draudzīgs, aicina viņu uzrunāt uz tu. Viņš ir gatavs nodziedāt serenādi spāniski un itāliski. Atklāj, ka muzikalitāte piemītot arī viņa dēliem Andim un Sandim, tāpat meitai Vitai. Mājās bieži skanot ģitāra un klavieres.
  6. Andrāšs ar humoru stāsta par daudziem savas dzīves gadījumiem Latvijā, bet reizēm neizprot latviešu vienaldzību, kad, viņaprāt, vajag reaģēt ātrāk un noteiktāk.
  7. Joprojām gadoties pārpratumi latviešu valodā. Reiz Andrāšs sasmīdinājis frizierus, kad licis matus nozāģēt, nevis nogriezt. Citā reizē atkal latvieši ir samulsinājuši viņu. Tā Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Andris Dišlers ar speciālu ierīci mērījis cukura daudzumu Andrāša radītās šķirnes ‘Gauja’ ogās un pārsteigumā iesaucies: „Ej tu nost!” Savukārt Andrāšs nav varējis saprast, kur viņam jāiet. Līdz beidzot viss noskaidrojies – tas bija sajūsmas sauciens par to, ka Andrāšam izdevies Latvijas apstākļos radīt īpaši saldas ogas. Gaišajās ogās ‘Gauja’ cukura līmenis sasniedz pat 21,6%.
  8. Īsts brīnums ir zilās bezsēklu ogas ‘Mārīte’, jo tā ir pirmā šāda veida vīnogu šķirne Latvijā. „Daudzus gadus pacietīgi krustoju dažādas vīnogu šķirnes, cerot iegūt bezsēklu vīnogas. Salīdzinot ar citām šķirnēm, ‘Mārīte’ beidza ziedēt krietni vēlāk – 15. jūlijā. Gribēju vīnogulāju likvidēt, uzskatot, ka ogas pēc tik vēlas ziedēšanas nepaspēs nogatavoties, bet tomēr apžēlojos un atstāju. Rudenī biju izbrīnīts, ka ogas izauga un nogatavojās ļoti ātri. Pirmais ogu ķekars bija neliels - tikai astoņas vīnogas. Izgaršojot vīnogas, apēdu pirmās četras ogas un tikai tad aptvēru, ka tām nav sēklu. Vīnogas ir tumšā krāsā un ļoti saldas,” stāsta A. Fazekašs.
  9. Viņš ir pateicīgs daudziem Latvijas dārzkopjiem, selekcionāriem un zinātniekiem, kas palīdzējuši izprast Latvijas klimatiskos apstākļus un pievērsties īstajam aicinājumam – vīnogu audzēšanai un selekcijai. Vīnkopis stāsta, ka atradis atsaucīgus un jaukus cilvēkus Valmieras pusē, kur arī ierīkojis vīna dārzu un nodarbojas ar vīnogu selekciju.
  10. Pirmo vīnogu šķirņu krustošanu Andrāšs veicis 1986. gadā. Kopš tā laika radītas neparastas šķirnes, kas pārsteidzot arī pieredzējušus meistarus. Piemēram, vīnogu šķirne ‘Santa’ esot superoga, jo tai ir tikai sievišķie ziedi. Selekcionārs lepojas, ka izdevies izveidot vīnogu šķirni ar izteiktu muskata garšu, ko viņš nosaucis par ‘Strauju’. Viņa neparastās šķirnes esot ievērojuši arī selekcionāri no ASV un citām zemēm, bet viņš uzskata, ka jauno vīnogu šķirņu patentiem jāpaliek Latvijas īpašumā.

(Pēc Ilzes Brikmanes)