22.04.2021.

Intervija “Mājas viesī”

⌛ 2021-04-22 00:00 | 📰 Mājas Viesis | 📄 lpp.: 24,  25 | 👥 Ilze Pētersone |

Kas vieno vides zinātnieci no Japānas, mākslinieci no Baltkrievijas, ķīmiķi no Ukrainas un mārketinga speciālisti no Hondurasas? Atbilde ir vienkārša -visas mācās latviešu valodu, jo izvēlējušās dzīvi Latvijā. Šogad uz Latviešu valodas aģentūras rīkotajiem kursiem pieteikušies četrreiz vairāk gribētāju nekā citkārt. Kā viņiem veicas?

Jo tālāk, jo trakāk

Tā par latviešu valodas mācīšanos savā e-pasta vēstulē raksta Anastasija Arāja, kas kopā ar vīru un meitu šeit ieradusies pirms trīs gadiem no Baltkrievijas kā repatriante. Viņa ir Minskas Mākslas akadēmijā studējusi dizainere, keramiķe, strādājusi par vizuālās mākslas skolotāju. Par Latviju domājusi ilgi, līdz beidzot saņēmusies pārcelties uz savu senču zemi no tēva puses. Sapņo izveidot mākslas filca darbnīcu un studiju, kur tāpat kā Baltkrievijā mācītu vizuālo mākslu un dizainu. Valodu sākusi apgūt, vēl Minskā dzīvojot, taču cerējusi, ka būs vieglāk. Lielākās grūtības rada locījumi ar galotnēm un garumzīmes. Šad un tad uznākot pat drūmas domas – varbūt pietiks? Pagaidām nav daudz draugu un paziņu, ar kuriem varētu sarunāties latviski, Rīgā visapkārt skan krievu valoda, tāpēc kursi ir glābiņš. “Bez valodas jau nav dzīves jaunā valstī,” spriež Anastasija, viņa vēlas iemācīties latviski tik labi, lai varētu brīvi izteikt savas domas un saprast citus gan sarunās, gan rakstos.

Katram savas grūtības, nosaka Latviešu valodas aģentūras valodas apmācības projekta trešo valstu pilsoņiem vadītāja Ērika Pičukāne. Ķīniešiem un vjetnamiešiem, kuri valodas kursos pēdējā laikā sastopami arvien biežāk, tā ir izruna, turklāt viņi kautrējas kļūdīties, tāpēc nesteidz izteikties, toties labāk raksta un centīgāk apgūst gramatiku. Arābiem un indiešiem vieglāk ar runāšanu, bet par mūsu rakstību ar garumzīmēm raucot pieri un lielos burtus vispār ignorē, jo viņiem tādu nav! Ē. Pičukāne novērojusi, ka valoda labāk padodas cilvēkiem ar matemātisko domāšanu, piemēram, datorspeciālistiem, kas viņas grupās visbiežāk ir no Ukrainas un Turcijas. Kolēģe skolotāja Inga Sokolova arī min vairākus piemērus, kad latviešu valoda nav sagādājusi lielas grūtības -jaunajiem speciālistiem, kas pieraduši mācīties, un cilvēkiem no zinātnes aprindām. Continue reading →

22.03.2021.

Sākot no š. g. janvāra pieaugušie, kuri Latvijā ieradušies no dažādām pasaules valstīm, attālināti apgūst latviešu valodu. Tiešsaistes mācības ‒ tā ir iespēja latviešu valodu apgūt arī tiem, kuru dzīves vietā pašlaik netiek piedāvāti valodas kursi.

Lai atvieglotu darbu pedagogiem un sekmētu valodas apguvi jauniebraukušajiem, tika izveidoti mācību palīgmateriāli (pašpārbaudes uzdevumi) visiem latviešu valodas prasmes apguves līmeņiem. Uzdevumi izmantojami arī, gatavojoties valsts valodas prasmes pārbaudei. Continue reading →

18.02.2021.

Latviešu valodu attālināti no A1 līdz C1 valodas prasmes līmenim apgūst nu jau 10 grupas. Prieks, ka skolotāji un kursanti ir pielāgojušies mācībām tiešsaistē, radoši izmantojot dažādas metodes. Lai rosinātu interesi par valodu un lai kursanti pārvarētu bailes sākt sarunāties (tas tiešām nav viegli, ja pedagogs redz valodas apguvējus tikai datorekrānā), bieži tiek izmantota Lomu spēle (vairāk par to lasiet šeit: https://saite.lv/XK5HA).

Veiksmi mācot un mācoties!

Projekta „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (Nr. PMIF/6/2020/3/01) mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu un daudzveidīgu latviešu valodas apguvi trešo valstu pilsoņiem izglītības, ikdienas saskarsmes un darba tirgus vajadzībām.

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/0).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

Detalizētāka informācija:

projekta vadītāja

Ērika Pičukāne,

Latviešu valodas aģentūras metodiķe

Tālr.: 67350764