AKTUALITĀTES

Klausies un runā latviešu valodā!

25.05.2021.

Projektā „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3″ (Nr. PMIF/6/2020/3/01)  esam adaptējuši atbilstoši mūsdienu tehniskajām prasībām mācību materiālus “Sarunas”  (https://maciunmacies.valoda.lv/speles/sarunas/index.html#/page/1m) un “Klausīšanās” (https://maciunmacies.valoda.lv/speles/klausisanas/index.html#/page/1 ).

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/0).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

Mājasdarbu komplekti (A latviešu valodas prasmes līmenim)

Sākot no š. g. janvāra pieaugušie, kuri Latvijā ieradušies no dažādām pasaules valstīm, attālināti apgūst latviešu valodu. Domājot par valodas apguvēju un pedagogu vajadzībām, tika izveidoti mājasdarbu komplekti A latviešu valodas prasmes līmeņa apguvei. Uzdevumi ir viegli izpildāmi elektroniski un nosūtāmi skolotājam.

Uzdevumus meklē šeit.

Lai raitāk rit mācības! Continue reading

Dzīvo Latvijā – runā latviski

22.04.2021.

Intervija “Mājas viesī”

⌛ 2021-04-22 00:00 | 📰 Mājas Viesis | 📄 lpp.: 2425 | 👥 Ilze Pētersone |

Kas vieno vides zinātnieci no Japānas, mākslinieci no Baltkrievijas, ķīmiķi no Ukrainas un mārketinga speciālisti no Hondurasas? Atbilde ir vienkārša -visas mācās latviešu valodu, jo izvēlējušās dzīvi Latvijā. Šogad uz Latviešu valodas aģentūras rīkotajiem kursiem pieteikušies četrreiz vairāk gribētāju nekā citkārt. Kā viņiem veicas?

Jo tālāk, jo trakāk

Tā par latviešu valodas mācīšanos savā e-pasta vēstulē raksta Anastasija Arāja, kas kopā ar vīru un meitu šeit ieradusies pirms trīs gadiem no Baltkrievijas kā repatriante. Viņa ir Minskas Mākslas akadēmijā studējusi dizainere, keramiķe, strādājusi par vizuālās mākslas skolotāju. Par Latviju domājusi ilgi, līdz beidzot saņēmusies pārcelties uz savu senču zemi no tēva puses. Sapņo izveidot mākslas filca darbnīcu un studiju, kur tāpat kā Baltkrievijā mācītu vizuālo mākslu un dizainu. Valodu sākusi apgūt, vēl Minskā dzīvojot, taču cerējusi, ka būs vieglāk. Lielākās grūtības rada locījumi ar galotnēm un garumzīmes. Šad un tad uznākot pat drūmas domas – varbūt pietiks? Pagaidām nav daudz draugu un paziņu, ar kuriem varētu sarunāties latviski, Rīgā visapkārt skan krievu valoda, tāpēc kursi ir glābiņš. “Bez valodas jau nav dzīves jaunā valstī,” spriež Anastasija, viņa vēlas iemācīties latviski tik labi, lai varētu brīvi izteikt savas domas un saprast citus gan sarunās, gan rakstos.

Katram savas grūtības, nosaka Latviešu valodas aģentūras valodas apmācības projekta trešo valstu pilsoņiem vadītāja Ērika Pičukāne. Ķīniešiem un vjetnamiešiem, kuri valodas kursos pēdējā laikā sastopami arvien biežāk, tā ir izruna, turklāt viņi kautrējas kļūdīties, tāpēc nesteidz izteikties, toties labāk raksta un centīgāk apgūst gramatiku. Arābiem un indiešiem vieglāk ar runāšanu, bet par mūsu rakstību ar garumzīmēm raucot pieri un lielos burtus vispār ignorē, jo viņiem tādu nav! Ē. Pičukāne novērojusi, ka valoda labāk padodas cilvēkiem ar matemātisko domāšanu, piemēram, datorspeciālistiem, kas viņas grupās visbiežāk ir no Ukrainas un Turcijas. Kolēģe skolotāja Inga Sokolova arī min vairākus piemērus, kad latviešu valoda nav sagādājusi lielas grūtības -jaunajiem speciālistiem, kas pieraduši mācīties, un cilvēkiem no zinātnes aprindām. Continue reading