Sveiciens svētkos!

4. maijā Latvijā atzīmējām dienu, kad pirms 24 gadiem, pieņemot deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, atdzima Latvijas valsts un spēkā stājās 1922. gadā pieņemtais valsts pamatlikums — Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija bija vēsturiski nozīmīgs dokuments, kurā par prettiesisku tika atzīta PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta vienošanās (Molotova-Ribentropa pakts) un no tās izrietošā PSRS militārā agresija – Latvijas okupācija 1940. gada 17. jūnijā. Var teikt, ka 1990. gadā – pēc piecdesmit apspiestības gadiem – Latvijas tautai tika dota iespēja demokrātiskai attīstībai. Lai gan šajos 24 gados ir gājis dažādi, nenoliedzami sasniegts ir daudz: šogad aprit jau desmitais gads, kopš esam pievienojušies NATO – militārai aliansei, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis, kā arī Eiropas Savienībai, kas sniedz mums iespēju brīvi ceļot, dzīvot un darboties 28 valstīs.
Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, kā arī Eiropas dienai šonedēļ visā Latvijā notiks daudz un dažādi pasākumi – izstādes, koncerti, parādes. Ja būsit šajās dienās Rīgā, atcerieties, ka šogad Rīga ir arī Eiropas kultūras galvaspilsēta un Esplanādē (blakus domīgajam Raiņa piemineklim) uzslieta kultūras vasarnīca, kurā var gan pasēdēt un palasīt kādu grāmatu, gan mīties ar velotrenažieri, klausoties kādu labu muzikālu priekšnesumu.

Dažādo pasākumu virpulī neaizmirstiet, ka brīvība nav dāvana, tā ir atbildība, tādēļ mums katram ik dienas jārūpējas, lai Latvija būtu skaista, bagāta un mūžam brīva!

Piedalies Velo nedēļā!

Saulītei mūs lutinot un laikam kļūstot siltākam, aizvien biežāk dažādu Latvijas pilsētu ielās redzam riteņbraucējus. Tāpat kā citviet Eiropā, arī Latvijā riteņbraukšana no sportiskas izklaides nedēļas nogalē ģimenes lokā lēnām pārtop par ikdienas praksi un pat nepieciešamību. Un kā nu ne – pieaugot degvielas cenām un saskaroties ar auto transporta neefektivitāti, piemēram, stundām sēžot sastrēgumā, lai veiktu pāris kilometrus, daudzi jau ir atklājuši velosipēda priekšrocības. Turklāt tas ir ne vien ātrs pārvietošanās līdzeklis, bet arī izkustina kaulus, uzlabo veselību un ļauj dzīvot zaļāk!
Lai popularizētu velo kultūru Rīgā un visā Latvijā, šonedēļ ir izsludināta Rīgas velo nedēļa – nedēļa, kurā oficiāli Rīgā atklāta velosipēdu sezona un notiks dažādi pasākumi riteņbraukšanas entuziastiem, tostarp tirdziņi, meistardarbnīcas, diskusijas, riteņtūres, filmu vakari un jau par tradīciju kļuvušais Tvīda brauciens. Nedēļas organizatori – biedrība “Rīgas Velo nedēļa” – aicina visus iesaistīties daudzveidīgajās aktivitātēs un cer, ka velosipēdistu skaits Rīgas un visu Latvijas pilsētu ielās pieaugs, liekot arī pašvaldību darbiniekiem vairāk lauzīt galvas par riteņbraukšanai piemērotas infrastruktūras nodrošināšanu. Iepazīsties ar Rīgas velo nedēļas pasākumiem mājas lapā www.rigasvelonedela.lv un piedalies arī Tu!

Priecīgas Lieldienas!

Ilgi gaidītās Lieldienas ir klāt! Tie ir pavasara atnākšanas svētki, kurus atzīmē gandrīz visā pasaulē. Lieldienu tradīcijas un reliģiskie rituāli ir ļoti dažādi, taču šoreiz par dažām latviešu tautas tradīcijām, ko mēdzam ievērot arī mūsdienās. Lai gan daudzi īpaši gaida Lieldienu brīvdienas, iepazīstoties ar latviešu tautas gudrībām, top skaidrs, ka šis ir darbiem un uzdevumiem bagāts laiks, kurus uzspējot vai noguļot, varam iedzīvoties gan laimē un bagātībā, gan lielās nepatikšanās.
Lieldienas ir tradīciju laiks. Lieldienās bērniem un pieaugušajiem vajagot ēst daudz olu, lai augtu apaļi un veseli kā olas. Turklāt olu nedrīkst ēst bez sāls, citādi visu vasaru melošot. Lieldienās labāk olas nezagt, tad pats palikšot pliks kā ola! Tikai dalīšanās ar olām Lieldienās veicinās labu satikšanu ar radiem un kaimiņiem. Latvieši Lieldienās olas krāso sīpolu mizu novārījumā un, kārtīgi saēdušies, nereti dodas šūpoties. Lieldienās jāšūpojas augstu, lai odi nekož un mājlopiem laba veselība.
Lieldienas ir skaistumkopšanas laiks. Jau agrā rītā jāmazgājas pretstraumes ūdenī, lai vasarā āda neapdegtu, turklāt tas došot modrību un strādājot nenākšot miegs visu gadu. Ja pagūstot muti nomazgāt vēl saullēktā topot skaists, bet tiem, kas vēlas sārtākus vaigus, vajagot apēst 13 dzērvenes. Ja tomēr esat nolēmuši nodoties moderniem skaistumkopšanas rituāliem, bet trūkst naudas, Lieldienās salasiet skaidiņas. Katra no tām pārvērtīšoties naudā.
Lieldienas ir nākotnes zīlēšanas laiks. Tiem, kuri vēl nav atraduši savu otro pusīti, Lieldienās ir iespēja uzzināt, kur īsti viņš vai viņa dzīvo, no rīta tik vajagot iziet laukā, skaļi nokliegties un klausīties, no kuras puses atskan atbalss.

Turklāt, kā Kurzemes pusē pierakstītais latviešu ticējums vēsta, Lieldienās sapņotie sapņi piepildās – tādēļ sapņojiet tikai labus sapņus un pamostoties neaizmirstiet tos!