Monthly Archives: 05.06.2015.

Kad izaugšu, gribu kļūt par prezidentu

Bērnudārzā mums visiem kādreiz kāds ir uzdevis jautājumu: „Kas tu gribi kļūt, kad izaugsi liels?” Laika gaitā populārākās profesijas, protams, mainās, bet gandrīz vienmēr atrodas kāds, kurš grib kļūt par valsts vadītāju, lai tas būtu karalis, prezidents vai kāds cits augstā amata nosaukums. Laikos, kad radās pasakas, mazo valstiņu bija daudz, un bija daudz lielākas iespējas piepildīt savu bērnības vēlmi – kļūt par valsts galveno personu. Mūsdienās šāda iespēja tiek tikai dažiem. Un nez, vai kāds viņiem ir pajautājis, par ko viņi bērnībā gribēja kļūt, kad izaugtu lieli?

Maija otrajā pusē savu bērnības vai pieaugušā cerību kļūt par prezidentu varēja izdzīvot četri Latvijas Republikas prezidenta amata kandidāti. Viens no viņiem – Raimonds Vējonis – 3.jūnija vakarā aizklātā balsojuma piektajā kārtā arī tika ievēlēts par mūsu valsts nākamo vadītāju. 8.jūlijā viņš stāsies pie jaunā amata pienākumu pildīšanas un nodos savus līdzšinējos Aizsardzības ministra darbus kādam citam. Atšķirībā no iepriekšējiem atjaunotās brīvās Latvijas prezidentiem, Raimonds Vējonis jau bija sagatavots un sagatavojies iespējai, ka varētu kļūt par prezidentu. Un atšķirībā no iepriekšējiem prezidentiem – Raimonds Vējonis jau iepriekš bija pazīstams plašākam interesentu lokam – tautai, gan kā Vides ministrs, gan Aizsardzības ministrs.

Lai jaunajam Prezidentam drosme, stalta stāja un spēks valsts vadībā turpmākos (vismaz) četrus gadus!

Ir jābūt nepārtrauktam dialogam

Latviešu valodas aģentūra, realizējot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu „Starpkultūru mācības vecākiem, pedagogiem un skolēniem” (Nr. IF/2013/3/1), ir izstrādājusi 8 informatīvi izglītojošus videomateriālus, kā arī iepazīstinājusi ar tiem vecākus un pedagogus 6 organizētajos semināros Latvijas reģionos.
Semināros klātesošie tika informēti par trešo valstu valstspiederīgajiem Latvijā, tika sniegts arī vispusīgs ieskats pasaules migrācijas norisēs. Ar radošu darba formu un metožu palīdzību tika pilnveidotas skolotāju zināšanas par migrācijas procesiem, sekmēta pozitīvas attieksmes veidošanās integrācijas jautājumos. Praktiskajās nodarbībās pedagogi iepazinās ar projektā izstrādātajiem materiāliem un piedalījās diskusijās, kuru galvenais temats bija labās prakses piemēri darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem.
Visos notikušajos semināros izskanēja nozīmīgs secinājums: „Ir nemitīgi jānotiek dialogam – sabiedrībā, skolā, ģimenē. Nav pieļaujama situācija, ka par pasaulē tik būtiskām norisēm Latvijā tiek runāts tikai politisko diskusiju līmenī. Trešo valstsu valstspiederīgo integrācija Latvijā ir ikdiena, nevis skaitļi dokumentos. Iecietība jeb tolerance – tas vispirms ir darbs katram pašam ar sevi. Mēs dzīvojam viens otram kaimiņos, mums ir jāveido dialogs dzīvē.”
Materiāli pieejami www.sazinastilts.lv un www.valoda.lv sadaļā „Māci un mācies latviešu valodu”.

Projekts „Starpkultūru mācības vecākiem, pedagogiem un skolēniem” tiek īstenots ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75%) un valsts budžeta līdzekļu (25%) finansējumu.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Latviešu valodas aģentūra.