Ir sācies aktīvs maratonu laiks. Ja iziet pastaigā, ik pēc pāris minūtēm pretī vai garām aiztraucas kāds, kas vienkārši vēlas uzturēt sevi labā formā vai lolo sapņus piedalīties maratonā. Atšķirībā no skriešanas skolā, kad kross lielākajai daļai nav jaukākais notikums un atmiņas, uz dalību maratonā ar katru gadu tiecas arvien vairāk un vairāk dažādas motivācijas un fiziskās sagatavotības skrējēju. Ar prieku skrien gan vecāki, gan bērni.

Pasaulē maratoni notiek visu gadu, tādēļ tiem, kas izvirzījuši mērķus skriet jebkurā Latvijas gadalaikā, ir izvēles iespējas. Tiem, kas priekšroku dod skriešanai Latvijā, piedzīvojumus piedāvā ne tikai Rīga vai par sportistu šūpuli dēvētas pilsētas, kur dzimuši Latvijas labākie, pazīstamākie sportisti. Skrējieni notiek arī mazpilsētās un novadu vidienēs.

Kā katrā sporta veidā, arī maratonā uzvar tikai viens. Taču maratona skrējēju mērķis parasti ir noskriet. Tikt līdz galam. Lai gan maratona distances ir dažāda garuma, pirms maratona (un tā laikā) skrējējiem tiek lūgts rūpīgi novērtēt savu fizisko sagatavotību un veselības stāvokli. Mediķi iesaka, skriešanas laikā sajūtot diskomfortu, nekavējoties pārtraukt skriešanu un vērsties pie mediķiem pēc palīdzības. Ja veselības uzraugi, kas maratonos dežūrē trases malā, iesaka pārtraukt skriešanu, nav īstais laiks, lai parādītu savu pārgalvību, vēlams klausīt ieteikumam un doties malā.

Tiekamies maratonā? Tuvākie skrējieni:

16.maijā – RIMI bērnu maratons

17.maijā – Lattelecom Rīgas maratons 2015

23.maijā – Vasarsvētku skrējiens Salnavā

Katru gadu maija otrajā svētdienā svinam Mātes dienu. Šī tradīcija un svinību diena mums ir kopīga ar daudzām citām valstīm, izņemot, piemēram, Spāniju, kur Mātes dienu svin maija pirmajā svētdienā.

Mūsdienu Mātes dienas tradīciju pirmsākumi meklējami 16.–17.gs. Anglijā. Taču toreiz šie svētki netika svinēti maijā, un vēsture liecina, ka 19.gs tie gandrīz uz gadsimtu pārtraukti, lai pēc tam tiktu svinēti vienlaicīgi ar daudzām citām pasaules valstīm. Maija otrajā svētdienā Mātes diena pirmo reizi svinēta 1908.gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, kad kāda svētdienas skolas skolotāja Anna Džārvisa (Anna Jarvis) no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, panāca, ka Mātes diena tiek ierakstīta svētku kalendārā. Plašāka Mātes dienas vēsture atrodama šeit: http://www.mothersdaycelebration.com/mothers-day-history.html

Latvijā tradīciju svinēt Mātes dienu maija otrajā svētdienā ieviesa 1934.gadā, taču arī pie mums vēstures līkloči šo skaisto notikumu pārtrauca. Kopš 1992.gada maija atkal varam sveikt māmiņas, vecmāmiņas, audžumātes, aizgādnes un citas sievietes, kas rūpējas kā mātes, viņām īpaši veltītā dienā. Matemātikas un fizikas profesors Andris Buiķis savā Twitter ierakstā šodien visām velta sveiciena vārdus: „No sirds sveicu visas esošās un topošās māmiņas! Bez jums nu nekas pasaulē nenotiks. Tikai caur jums cilvēce nepārtraukti attīstās.”

Šajā dienā un ik dienu lai atceramies un sveicam ne tikai mātes – dzīvības dāvātājas, bet arī tās, kas ir mums „kā mātes” – gādīgas, mīlošas, rūpīgas un atbalstošas, līdzesošas un pasauli uz labu mainošas!

2011.gada novembrī UNESCO oficiāli apstiprināja 30.aprīli kā Starptautisko Džeza dienu. Tās mērķis ir uzsvērt džeza diplomātisko raksturu un skanīgo lomu visas pasaules cilvēku apvienošanā mūzikā. 30.aprīlis ir diena, kad visu vecumu, kultūru un tautību cilvēki vairāk kā 196 valstīs vienojas domās par mūziku, mierinājumu bēdās un sāpēs, mieru un mīlestību.

Pasaules Džeza dienas aizbildņi ir UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova un džeza pianists un komponists Hērbijs Henkoks (Herbie Hancock). Sagaidot 2015.gada Džeza dienu, Irina Bokova teica: „Šajā pārmaiņu un nedrošības laikā mums džeza gars ir nepieciešams vairāk nekā jebkad, lai vienotu cilvēkus – īpaši jauniešus, lai saglabātu brīvību un dialogu, lai radītu jaunus tiltus savstarpējai sapratnei, lielākai iecietībai vienam pret otru un sadarbībai.”

Džeza dienas pasākumi norisinājās ne vien ANO dalībvalstu galvaspilsētās, bet arī mazpilsētās, ciematos un brīvā dabā īpaši izveidotās koncertvietās. Piemēram, šīs dienas ietvaros Rumānijā, Iasi pilsētā, kafejnīcā „Meru Iasi”, muzicēja apvienība „C.A.L.I Quartet” (https://www.youtube.com/watch?v=LI_AJKL6M0k), savukārt Latvijas pazīstamākais džeza mūziķis Deniss Paškevičs ar savu kvartetu paspēja viesoties gan kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, gan klubā „Pulkvedim neviens neraksta”.

Latvijā UNESCO atzītā Starptautiskā Džeza diena norisinājās vien otro gadu. Taču, ņemot vērā klausītāju ieinteresētību un vēsti, ko šis notikums nes visā pasaulē, šī arī turpmāk varētu būt viena no nozīmīgākajām dienām Latvijas mūzikas, īpaši džeza, vēsturē.