Acis zib, burti zib lasīšanas zibakcijā

Piektdiena, 29. maijs, ir diena, kad visa Latvija atkal piedalās zibakcijā „Latvija lasa”. Šī ir jau trešā kopīgā Lasīšanas diena Latvijā.

Lasīšanas dienas un zibakcijas „Latvija lasa” mērķis ir atgādināt par lasītprasmes un lasītprieka nozīmīgumu personības izaugsmē. Lasīt var no jebkuras vietas Latvijā un jebkuru līdzpaņemto grāmatu papīra vākos vai e-grāmatu lasītājos. Tiem, kas vēlas dalīt savu lasīšanas brīdi ar citiem, visā Latvijā tiek organizētas satikšanās un kopīgas lasīšanas vietas. Piemēram, Rīgā šogad prieku par lasīšanu kopīgi varēs gūt Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, savukārt Kursīšu pagasta lasītājus pie pagasta pārvaldes ēkas gaidīs lasošais Runcis.

2013.gadā, kad Lasīšanas diena tika rīkota pirmo reizi, Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš teica: „Statistika liecina, ka katru dienu tiek izdotas aptuveni četri tūkstoši jaunu grāmatu, līdz ar to tas nozīmē, ka nav tāda cilvēka, kas varētu izlasīt kaut vai miljono daļu no visām pasaules grāmatām. Tas nozīmē, ka katram ir jāatrod sava grāmata. Tā, kas viņu uzrunā. Turklāt man pašam šķiet, ka dažkārt vērtīgi ir nemeklēt jaunas grāmatas, bet atgriezties pie jau lasītām un izlasīt tās vēlreiz.”

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad akcijas dalībnieki tiek aicināti iemūžināt savu lasītprieku fotogrāfijās un publiskot tās Twitter ierakstos, pievienojot mirkļbirku jeb tēmturi #LatvijaLasa, vai iesūtot fotogrāfijas pa e-pastu lasisanasdiena@lu.lv. Fotogrāfijas paredzēts iekļaut 2015.gada Lasīšanas dienas fotogalerijā un papildināt Lasīšanas vēsturi Latvijā ar vizuāliem apliecinājumiem jau trešo reizi.

Apbalvoti skolēnu erudīcijas konkursa dalībnieki

22. maijā notika Latviešu valodas aģentūras rīkotā erudīcijas konkursa noslēguma pasākums trešo valstu valstspiederīgo, Latvijas skolēnu un skolu jauniešu komandām. Erudīcijas konkursu Latviešu valodas aģentūra izsludināja š. g. janvārī, īstenojot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu „Atbalsts Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā 2”. Konkursā piedalījās 42 skolēnu komandas. Uz noslēguma pasākumu tika aicināti 12 labāko komandu dalībnieki un viņu skolotāji.

Noslēguma pasākumā tika apbalvotas komandas, kas veiksmīgi piedalījās trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas skolēnu 4.–9. klašu komandu erudīcijas konkursā, kas noritēja no 2015. gada janvāra līdz pat aprīlim:

Diplomu par iegūto 1. vietu saņēma Bauskas pilsētas pamatskolas „Sapņu komanda” (Elizabete Urusova, Nikola Kalniņa, Marta Ābele, Luīze Tihanova, Reinis Sūna). Skolotāja Ieva Mašale.

Diploms par iegūto 2. vietu Daugavpils 17. vidusskolas komandai „Jautrībnieces” (Jekaterinai Širokovai, Anželikai Parfjonovai, Veronikai Jevstegņejevai, Aleksandrai Sušitskai, Viktorijai Kaļnišai). Skolotāja Jeļena Storožuka.

Diploms par iegūto 3. vietu – Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas komandai „Latgales skudras” (Verai Smirnovai, Samantai Mereščenkovai, Marijai Bartaševičai, Baibai Batarei, Liānai Runčai). Skolotāja Anita Vaivode.

Diplomus par atsevišķu konkursa uzdevumu radošu un kvalitatīvu izpildi saņēma:

Cesvaines vidusskolas komanda „Cesvainieši” (Aleksandrs Makarovskis, Vīgants Vasilišins, Liene Bērziņa, Ivonna Melngaile, Marta Tipaine). Skolotāja Lilija Kanaviņa;

Indras vidusskolas komanda „W-Unit” (Laimonis Skrepļonoks, Artūrs Smertjevs, Aina Veličko, Glorija Urbanoviča, Aleksandra Pļaviniece). Skolotāja Vija Sjadro;

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas komanda „Jautrie erudīti” (Edvīns Purpišs, Diāna Smertjeva, Kristīne Filatova, Marika Nipāne, Evita Mažuta). Skolotāja Valentīna Purpiša;

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas komanda „Pūcīte” (Darja Petroviča, Nastja Karabaņa, Natālija Egle, Evelīna Hodarjonoka, Samanta Rabotjago). Skolotāja Valentīna Purpiša;

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas komanda „Vitamīns” (Armands Zukuls, Ņikita Ņikitins, Violeta Vikaine, Ilona Lukaševiča, Ērika Zaikovska). Skolotāja Rita Čerņenko;

Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas komanda „Pūcītes” (Daniela Patrīcija Bogdanova, Ritvars Adijāns, Lueta Daukšta, Andris Krasovskis, Sintija Vasiļjeva). Skolotāja Anita Vaivode;

Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas komanda „Callidus” (Kristīne Zmeikina, Linda Novika, Everita Lempa, Ksenija Denisova, Ernests Grabusts). Skolotāja Anita Vaivode;

Rīgas 15. vidusskolas komanda „Jautrie zinīši” (Amaļa Aļ-Ahmada, Daniels Makasejevs, Valērija Pisukova, Daniela Princa, Elli Farahs). Skolotāja Dace Konopecka;

Taurupes pamatskolas komanda „Zinātkārie” (Oksana Deņisova, Dagnis Krūmiņš, Ilvars Aivis Freivalds, Artūrs Ozoliņš, Kristīne Strazdiņa). Skolotāja Vanda Prancāne.

Papildus tika godalgota komanda, kas ieguva pirmo vietu trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas skolēnu 4.–9. klašu komandu erudīcijas konkursa noslēguma pasākuma viktorīnā. Galveno godalgu saņēma Bauskas pilsētas pamatskolas „Sapņu komanda”.

Sirsnīgi apsveicam uzvarētājus un pateicamies visām komandām, kas piedalījušās erudīcijas pārbaudē! Liels paldies skolotājiem, kuri rosinājuši skolēnus dalībai konkursā un atbalstījuši viņus! Vēlam veiksmi eksāmenos, skaistu pavasari un notikumiem bagātu vasaru!

Bildes no noslēguma pasākuma varat apskatīties šeit: https://www.facebook.com/latviesuvalodasagentura.

Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2013. gada programmas projekts „Atbalsts Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā 2” (Līguma Nr. IF/2013/1.a./2).

Tilti, kas vieno

Kamēr Eiropas augstie kungi Rīgas samitā lēma un vienojās par savstarpējiem atbalsta pasākumiem, Eiropas muzikālā sabiedrības daļa lēma un vienojās par 2015.gada skanīgāko Eirovīzijas dziesmu.

Eirovīzijas moto šogad bija „Building Bridges” jeb „Celsim tiltus!”, ko organizatori veiksmīgi apspēlēja gan skatuviskajā risinājumā, gan fināla pasākuma valstu balsojumos. Pirms katras valsts balsojuma pieņemšanas tika virtuāli uzbūvēts tilts no Austrijas galvaspilsētas Vīnes un vērtētājvalsts galvaspilsētu. Tilts vieno un palīdz saprasties – tā varētu tulkot organizatoru īstenoto ideju par Vīnes nosaukumu dalībvalsts valodā. Jo tilts ne tikai nozīmē, ka tiekam pāri un satiekam otrā pusē dzīvojošos. Tilts nozīmē, ka esam atvērti sadarbībai un cienām viens otra kultūru, valodu un valsti.

Nākošgad tiltu Eirovīzijas valstis cels uz Zviedriju, jo par labāko priekšnesumu tika atzīts Monsa Zelmerlēva (Måns Zelmerlöw) dziesma „Varoņi” („Heroes”). No Latvijas jau tāds nieka tilts vien jābūvē, vai ne? Inte sant? J Varbūt varam pajautāt padomu „Latvijas būvniecības gada balvas 2014” laureātiem. Maija vidū par labāko būvi nominācijā “Rekonstrukcija – inženierbūve” atzīts tilts pār Mūsu Bauskā.

Bet tikmēr – skatāmies pār plecu, šķērsojot tiltu, jo vienlaikus ar mums, gājējiem, kustībā piedalās arī velosipēdisti. Un vienlaikus ar mums, velosipēdistiem, otrā pusē tiltam grib nokļūt arī gājēji. Lai katrs tilts vieno!