Monthly Archives: 20.04.2015.

Uzmanības centrā – karaliene

Tā vien šķiet, ka karaļi un karalienes piestāv senseniem laikiem un pasakām. Un tomēr, paraugoties, kas notiek mūsu pašu Eiropas valstīs, redzam, ka karaliskās ģimenes sastopamas arī mūsdienās. Vairākām valstīm ir monarhi – karaļi, kuru sievas godam nes titulu „karaliene”, piemēram, Zviedrijas karaļa Kārlis XVI Gustava sieva karaliene Silvija, Beļģijas jaunā karaļa Vilema Aleksandra sieva karaliene Maksima, kura šo titulu ieguva, Vilema Aleksandra mātei karalienei Beatriksei atsakoties no troņa 2013.gadā.

Eiropā nu ir vairs tikai divas sievietes – karalienes, kuras ir valsts galvenās personas, bet viņu vīriem nav titula „karalis”. Tās ir Lielbritānijas karaliene Elizabete II un Dānijas karaliene Margrēte II.

Par Lielbritānijas karalisko ģimeni, tostarp arī karalieni, dzirdam bieži. Pēdējā laikā – vairāk par Elizabetes II konservatīvajiem uzskatiem, kurus mainīt, dzīvojot modernāk, cenšas hercogiene Ketrīna, karalienes mazdēla prinča Viljama sieva.

Toties par Dānijas karalieni ziņas pasauli apceļo daudz, daudz retāk. 15.aprīlī Margrētei II atkal izdevās nokļūt uzmanības centrā, jo par godu viņas 75.dzimšanas dienai, kas bija 16.aprīlī, tika rīkotas svinības, kas ilga līdz pat dzimšanas dienas rītausmai, kad tās noslēdzās ar svinīgu serenādes dziedāšanu.

Uz karalienes jubilejas svinībām Kristiansborgas pilī, kā vēsta mediji, bija ieradušies karaliskie ļaudis no visas Eiropas.

Karalienes Margrētes dzīvi 75 gadu garumā 75 attēlos (katram gadam pa attēlam) var skatīt šeit: http://politiken.dk/fotografier/ECE2527772/75-aar-75-billeder-her-er-dit-liv-dronning/

Eiropas Valodu portfelis – Tava valodas apguves dienasgrāmata un pašnovērtēšanas dokuments

Latviešu valodas aģentūra, īstenojot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu „Atbalsts Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā 2” (Nr. IF/2013/1.a/2), ar interaktīviem uzdevumiem papildina 2013. gadā izstrādāto un www.sazinastilts.lv publicēto Eiropas Valodu portfeli trešo valstu valstspiederīgajiem. Līdz šim piedāvāto uzdevumu kopā A1, A2, B1, B2 valodas prasmes līmeņiem tiks iekļauti arī uzdevumi, kas paredzēti C1 un C2 valodas prasmes līmeņa apguvei un noteikšanai.

Eiropas Valodu portfelis (EVP) ir dokuments, kurā valodas apguvējs atspoguļo savus sasniegumus valodu apguvē, tā parādot gan valodas apguves procesu, gan iegūtos mācību rezultātus. EVP tiek sekmīgi lietots daudzās Eiropas valstīs.

Ikvienam EVP ir trīs daļas: Valodu pase, kurā EVP īpašnieks norāda savu dzimto valodu vai valodas, ieraksta ziņas par citu valodu, kuras ir apgūtas skolā vai ārpus tās, prasmi, un atzīmē šo valodu prasmes līmeni; Valodu biogrāfija, kurā EVP īpašnieks nosaka savus mācību mērķus, atspoguļo mācību procesu un novērtē sasniegtos rezultātus; Dosjē, kurā EVP īpašnieks ievieto iegūto diplomu, apliecību u.tml. dokumentu kopijas, sakrāj savus labākos darbus, kas apliecina attiecīgo valodu prasmi.

Projektā izstrādātie klausīšanās un lasīšanas uzdevumi palīdz latviešu valodas apguvējam pašam izvērtēt savu valodas prasmi atbilstoši definētajiem kritērijiem, kā arī pārliecināties par savu zināšanu atbilsmi noteiktam valodas prasmes līmenim. Visus izstrādātos uzdevumus var pildīt gan pedagoga vadībā, gan individuāli.

Jaunie materiāli būs pieejami www.sazinastilts.lv.

Projekts „Atbalsts trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā 2” tiek īstenots ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75%) un valsts budžeta līdzekļu (25%) finansējumu.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Latviešu valodas aģentūra.

Žiperīgā dāvana

Šī gada pavasarī Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas jeb Līgatnes dabas parks, kā mēdzam to saukt, svin savu 40.jubileju. Kopš 8.marta, kad notika jubilejas gada atklāšanas svētki, notiek un vēl ir paredzēti vairāki pasākumi svinību ietvaros. Dabas takas ir īpaši un mērķtiecīgi veidotas kopš 1975.gada, lai parka apmeklētāji varētu iepazīties ar Latvijā dzīvojošajām savvaļas dzīvnieku sugām un uzzinātu par dabas daudzveidību un aizsardzību. Savvaļas dzīvnieki mīt dabiskajiem apstākļiem maksimāli pietuvinātā vidē un ik pa laikam lutina savus labvēļus ar pieaugumu.

Tā aprīļa sākumā skaistu dāvanu savai dzīvesvietai sagādāja meža cūka Mūsa, kas meža kuili Ansi padarīja par tēvu diviem meža sivēntiņiem. Parka pastāvēšanas vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad meža taku iemītnieku rindas papildina meža cūku mazuļi. Interesanti, ka sivēni ieradušies pasaulē gadā, kad meža cūka pasludināta par gada dzīvnieku.

Meža cūka (latīniski – Sus scrofa) ir pasludināta par gada dzīvnieku arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, un Latvijas Dabas muzejs sadarbībā ar igauņu kolēģiem paredzējis vairākus meža cūkām veltītus pasākumus visa gada garumā.

Svītraino jaunpienācēju un citu dzīvnieku gaitām un dabas taku aktualitātēm var sekot līdzi, lasot aktuālo informāciju Gaujas Nacionālā parka mājas lapas www.gnp.lv Līgatnes dabas taku sadaļā.