… tā kļūst liela. Un ir Lielā Talka. Tāda, kas aptver visu Latviju un skar ikviena apzinīga talkotāja sirdi. Tāda, kas Latviju padara skaistāku, tīrāku, mazliet patīkamāku ikdienas gaitām.

Taču – jo lielāka talka, jo vairāk ir bijis nekārtības citās gada dienās, kad piemēslots, kad cilvēki nevīžīgi izturējušies pret savu apkārtni, cita darbu un dabu. Katru dienu mums ir ļauts izvēlēties, cik lielai izaugt mazajai talkai pavasarī. Katru pavasari mēs redzam, cik ziemā esam bijuši vienaldzīgi, domādami, ka sniegs jau tāpat noslēps atkritumus un gan jau pavasarī talkotāji savāks. Paviršajiem palīdz arī vējš un putni, „iezīmējot” teritorijas, kur vērts talkot, ar svaigiem piesārņojošajiem materiāliem.

Šogad Lielā Talka notiek 25.aprīlī, kā parasti – sestdienā. Reklāmās masu medijos uz talku aicina pazīstami cilvēki, piemēram, Ģirts Ķesteris un Ralfs Eilands. Gada dzejnieka Raiņa tēls aicina „balsot zaļi”. Ir vērts arī ikdienā izvēlēties līdzcilvēkiem un dabai draudzīgāku attieksmi un Lielās Talkas dienā priecāties, ka darba apjoms ir neliels un vairāk laika paliek saziņai ar kaimiņiem, kolēģiem, draugiem. Paliek vairāk laika svētkiem, jo tīrā vidē priecāties ir vieglāk. Vai tad ne?

Vairāk informācijas par Lielo Talku: www.talkas.lv.

Citādu viedokli par talku ikviena apziņā var lasīt šeit: http://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/139188-kad-talkas-paliks-nevajadzigas.htm