Domājot par modelēm un sievišķīgām auguma aprisēm, ļoti bieži prātā nāk šis izklaides amerikāņu biznesa noteiktais „maģiskais” standarts: 90-60-90. Tas ir kā nesasniedzams ideālas figūras etalons (jo dzīvē šādi izmēri sievietēm sastopami ļoti reti), kuru cenšoties sasniegt, arvien vairāk jaunu meiteņu nokļūst ēšanas traucējumu gūstā. Cerot, ka ar tievāku un slaidāku augumu varēs pievērst, piemēram, modeļu aģentūru uzmanību, jaunietes badojas, pakļauj sevi neprātīgām aktivitātēm, izvēlas nesabalansēta uztura režīmu un galu galā nodara pāri sev un savai veselībai.

Tievums mūsdienās ir padarīts par modes lietu, standartu, pēc kura it kā jātiecas, lai iekļautos noteiktā sabiedrības daļā vai vismaz attālināti justos tam piederīgi. Standarts, kuru nosaka modes un skaistumkopšanas industrijas. Viens no apburtajiem lokiem, kuros nokļūst meitenes, dzenoties pēc skaisto modes tērpu demonstrētāju parauga, ir anoreksija – slimīga badošanās, bailes kļūt resnai un riebums pret ēdienu. Kā trīs vienā. Nežēlīgs komplekts, kas neļauj dzīvot dzīvi pilnvērtīgi.

Uzsverot anoreksijas bīstamību un jauniešu pārmērīgo aizraušanos ar nedabīgajiem modes nozares uzstādītajiem standartiem, Francijas valdība 3.aprīlī izdeva likumu, kas aizliedz dalību modes skatēs un reklāmas kampaņās pārāk kalsnām modelēm. Šī iniciatīva sekoja kā (lēna) atbilde traģiskajam notikumam, kad 2010.gadā 30 gadu vecumā nomira bijusī franču modele Izabella Karo, kas 15 gadus atradās anoreksijas varā.

Līdzīgi aizliegumi kopš 2013.gada ir spēkā arī Itālijā, Spānijā un Izraēlā.

Runā, ka vēsture attīstoties pa spirāli, tas nozīmē, ka ik pa laikam modē nāk kaut kas jau iepriekš bijis. Vai varētu būt, ka drīz par skaistuma simbolu atkal uzskatīsim daiļavas ar sengrieķu vai renesanses aprisēm? https://www.youtube.com/watch?v=Xrp0zJZu0a4#t=39