Dzejas dižgari

Vai pamanījāt, ka 2015. gads nodēvēts par Raiņa un Aspazijas gadu? Jau janvārī galvaspilsētā un arī citās Latvijas pilsētās notika gan gatavošanās pasākumi, gan aktivitātes, kas veltītas šīm nozīmīgajām personībām Latvijas kultūrā un literatūrā. Tiek iestudētas izrādes, rīkotas izstādes, latvieši vairāk domā par saviem dzejniekiem un dažādos veidos īsteno mērķi vēl vairāk iepazīstināt ārzemju lasītājus ar Latvijas literatūru.

Rainis jeb Jānis Pliekšāns, iespējams, ir viens no pirmajiem dzejniekiem, ko iepazīst latviešu bērni. Gan skolas mācību grāmatās, gan kādreiz populārajās lasāmgrāmatās atrodama Raiņa dzeja. Vairākas paaudzes uzaugušas ar Lellīti Lolīti, Zelta sietiņu un Kārlīti – bļāvēju. Jau folklorizējies teiciens „Es tev iemācīšu mīlēt Raini”. Un, kamēr literatūrzinātnieki vēl cenšas nonākt pie vienprātīga secinājuma, kā un kāpēc Jānis Pliekšāns izvēlējies sev šādu pseidonīmu, pārējie var droši apseglot Zelta zirgu un Spēlēt un dancot, godinot Raini.

Par Aspazijas jeb Elzas Rozenbergas, vēlāk – Pliekšānes literārā pseidonīma saistību ar sengrieķu vēsturi šaubu nav. Kā valdnieka Perikla draudzene atbalstīja cīņu par labāku sabiedrību un valsti, tā latviešu dzejniece atdeva sevi visu labākas latviešu valsts, tās sabiedrības un kultūras atbalstam. Aspazijai piemita īsts iekšējais spēks, kas kļuva par iedvesmu gan Rainim, gan daudziem latviešiem vēl šodien. Visas dzīves garumā Aspazija interesējās par pasaules kultūru, un ir tikai saprotami, ka dzejniece pati tiek cildināta kā viena no pasaules kultūras dārgakmeņiem.

Kas ir Sprīdītis?

Latviešu valodas aģentūra, realizējot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu „Starpkultūru izglītība vecākiem, pedagogiem un skolēniem” (Nr. IF/2013/3/1), izstrādā trīs mācību videomateriālus trešo valstu valstspiederīgo skolēniem latviešu bērnu literatūras iepazīšanai. Šo materiālu tapšanā iesaistīti paši trešo valstu valstspiederīgie skolēni, kuri aktīvi piedalās gan materiāla scenārija, gan tekstu izveidē, apgūstot un nostiprinot latviešu valodas prasmes un papildinot savas zināšanas par latviešu kultūru, literatūru.

Skolēni darbojas arī kā žurnālisti, intervējot citus un noskaidrojot sev interesējošus jautājumus. Kā atzīst skolēni: „Skolā sākumā bija ļoti grūti. Jālasa gari teksti, bet mācāmies vēl tikai alfabētu. Tāpēc bija bail, un nepavisam nepatika lasīt. Daudz palīdzēja skolotāja, skatījāmies multfilmas, lai saprastu, par ko tiek stāstīts. Bet tagad jau jūtamies kā skolotāji un varam palīdzēt citiem! Gribam lasīt arvien vairāk, lai izlasīto pastāstītu pārējiem!”

Videomateriālos skolēni tiksies ar Sprīdīti, ciemosies pie Velniņiem un draiskosies kopā ar viņiem, kā arī dosies uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru, lai uzzinātu, kuras ir populārākās bērnu grāmatas, kā kļūt par bibliotēkas lasītāju un kādus pakalpojumus vēl piedāvā Latvijas bibliotēkas.

Projekts „Starpkultūru izglītība vecākiem, pedagogiem un skolēniem” tiek īstenots ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75%) un valsts budžeta līdzekļu (25%) finansējumu.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Latviešu valodas aģentūra.