Noslēgusies erudīcijas konkursa 1. kārta

Latviešu valodas aģentūra, īstenojot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu „Atbalsts Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā 2”, š. g. janvārī izsludināja erudīcijas konkursu trešo valstu valstspiederīgo, Latvijas skolēnu un skolu jauniešu komandām. Dalībai konkursā pieteicās 42 komandas.

Visas komandas ir veiksmīgi tikušas galā ar 1. kārtas zināšanu pārbaudes uzdevumiem un turpina cīņu 2. kārtā.

2. kārtas uzdevumi tiks publicēti mājaslapā ceturtdien, 26. februārī.

Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2013. gada programmas projekts „Atbalsts Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā 2” (Līguma Nr. IF/2013/1.a./2).

Kritika? Kino kritika!

Ikdienā vārds „kritika” cilvēkiem ļoti bieži saistās ar nepatīkamām emocijām, negatīvu novērtējumu viņu darbībai vai aizvainojumu. Tieši tāpēc personības attīstībā tiek likts uzsvars uz tādām prasmēm kā kritikas pieņemšana un spēja pieņemt konstruktīvu kritiku.

Runājot par kino kritiku, nebūt nedrīkst pieņemt, ka kino kritiķis kritizē radītos mākslas darbus, norādot uz vissīkākajām neprecīzajām niansēm, akcentējot negatīvo vai iesakot, kas būtu bijis jādara labāk. Kino kritika – tā būtībā ir recenzija, apraksts un vērtējums, kas ietver gan iespējamus negatīvus, gan arī pozitīvus aspektus un kritiķa personīgo skatījumu uz paveikto. Kino kritiku raksta vai izsaka eksperti, kas ir profesionāļi kino nozarē, analizējot kino vēsturiskajā, sociālajā, politiskajā un / vai teorētiskajā kino veidošanas kontekstā.

Līdz ar interneta piedāvātajām iespējām, pasaules līmenī ir parādījušās bažas par kino kritikas kvalitāti. Nereti par kino kritiku nodēvē, piemēram, ierakstus emuāros par kino, daiļskanīgus personīgos viedokļus vai skarbu analīzi. Brīvība izteikties un publicēt savu viedokli tiek jaukta ar profesionālu darbību kino kritikas jomā.

Lai izvairītos no šāda apjukuma, viena no iespējām ir uzticēties zināmiem kino kritiķiem viņu teiktajā. Latvijā dažas no autoritātēm šajā nozarē ir Dita Rietuma, Daira Āboliņa, kādreiz arī Normunds Naumanis. Plašākai sabiedrībai pieejami raksti atrodami, piemēram, šeit: http://www.diena.lv/kd/kino

Lai sekmētu profesionālu un kvalitatīvu kritisko domu un veicinātu jaunās paaudzes kritisko domāšanu, 20. februārī nodibinātā Normunda Naumaņa (1962 – 2014) vārdā nosauktā biedrība nolēmusi turpmāk ik gadu pasniegt balvu kritikā.

Latviešu Valentīni

14. februārī daudzās pasaules valstīs cilvēki svin Valentīna dienu. Arī Latvijā. Taču vēl pavisam ne tik sen Latvijā šī diena bija tikai un vienīgi Valentīna vārda diena. Piemēram, Valentīnam Skulmem , Valentīnam Pelēcim un Valentīnam Bērzkalnam.

Valentīns Skulme bija teātra un kino aktieris, pazīstamās latviešu mākslinieces Džemmas Skulmes brālēns. Mācījies kopā ar citiem slaveniem aktieriem, piemēram, Eduardu Pāvulu, Viju Artmani, viņš visu savu aktiera mūžu bija un palika uzticīgs Dailes teātrim. Dzīve Valentīnu netika lutinājusi, taču viņa atstātais stāsts kino filmās lutina īstas aktiermākslas cienītājus. Par Valentīnu Skulmi vairāk var uzzināt arī šeit: http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983.

Valentīns Pelēcis bija latviešu trimdas rakstnieks, arī publicists. Apveltīts ar meistarīgu humora izjūtu, viņš pats sevi sauca par cīnītāju. Aktīvai vārda mākslai Valentīns pievērsies 1950. gadu beigās, kad tapuši dažādāko formu literārie darbi. Valentīna Pelēča grāmata „Malēnieša pasaule” atrodama arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktā. Valentīna Pelēča atmiņas par vēžošanu var lasīt šeit: http://parcopi.lv/publ/vezosana/5-1-0-363.

Valentīna Bērzkalna vārds nav svešs mūzikas pazinējiem un Dziesmu svētku vēstures zinātājiem. Līdzīgi kā Valentīns Pelēcis, arī Valentīns Bērzkalns daļu dzīves pavadījis ASV. Tur viņš turpinājis savus dziesmu svētku vēstures pētījumus un trimdas latviešu dziesmu svētku popularizēšanu. Viņa radītās tautas dziesmu apdares vēl joprojām atzinīgi novērtē gan dziedātāji, gan jaunākās paaudzes muzikologi. Dziesmu „Noriet saule vakarā” Valentīna Bērzkalna apdarē var noklausīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=s8lC5_VBarY.