<< VISI RAKSTI

Dzejas dižgari

Vai pamanījāt, ka 2015. gads nodēvēts par Raiņa un Aspazijas gadu? Jau janvārī galvaspilsētā un arī citās Latvijas pilsētās notika gan gatavošanās pasākumi, gan aktivitātes, kas veltītas šīm nozīmīgajām personībām Latvijas kultūrā un literatūrā. Tiek iestudētas izrādes, rīkotas izstādes, latvieši vairāk domā par saviem dzejniekiem un dažādos veidos īsteno mērķi vēl vairāk iepazīstināt ārzemju lasītājus ar Latvijas literatūru.

Rainis jeb Jānis Pliekšāns, iespējams, ir viens no pirmajiem dzejniekiem, ko iepazīst latviešu bērni. Gan skolas mācību grāmatās, gan kādreiz populārajās lasāmgrāmatās atrodama Raiņa dzeja. Vairākas paaudzes uzaugušas ar Lellīti Lolīti, Zelta sietiņu un Kārlīti – bļāvēju. Jau folklorizējies teiciens „Es tev iemācīšu mīlēt Raini”. Un, kamēr literatūrzinātnieki vēl cenšas nonākt pie vienprātīga secinājuma, kā un kāpēc Jānis Pliekšāns izvēlējies sev šādu pseidonīmu, pārējie var droši apseglot Zelta zirgu un Spēlēt un dancot, godinot Raini.

Par Aspazijas jeb Elzas Rozenbergas, vēlāk – Pliekšānes literārā pseidonīma saistību ar sengrieķu vēsturi šaubu nav. Kā valdnieka Perikla draudzene atbalstīja cīņu par labāku sabiedrību un valsti, tā latviešu dzejniece atdeva sevi visu labākas latviešu valsts, tās sabiedrības un kultūras atbalstam. Aspazijai piemita īsts iekšējais spēks, kas kļuva par iedvesmu gan Rainim, gan daudziem latviešiem vēl šodien. Visas dzīves garumā Aspazija interesējās par pasaules kultūru, un ir tikai saprotami, ka dzejniece pati tiek cildināta kā viena no pasaules kultūras dārgakmeņiem.

This entry was posted in Bez tēmas by Kertu. Bookmark the permalink.

Comments are closed.