<< VISI RAKSTI

Priecīgas Lieldienas!

Ilgi gaidītās Lieldienas ir klāt! Tie ir pavasara atnākšanas svētki, kurus atzīmē gandrīz visā pasaulē. Lieldienu tradīcijas un reliģiskie rituāli ir ļoti dažādi, taču šoreiz par dažām latviešu tautas tradīcijām, ko mēdzam ievērot arī mūsdienās. Lai gan daudzi īpaši gaida Lieldienu brīvdienas, iepazīstoties ar latviešu tautas gudrībām, top skaidrs, ka šis ir darbiem un uzdevumiem bagāts laiks, kurus uzspējot vai noguļot, varam iedzīvoties gan laimē un bagātībā, gan lielās nepatikšanās.
Lieldienas ir tradīciju laiks. Lieldienās bērniem un pieaugušajiem vajagot ēst daudz olu, lai augtu apaļi un veseli kā olas. Turklāt olu nedrīkst ēst bez sāls, citādi visu vasaru melošot. Lieldienās labāk olas nezagt, tad pats palikšot pliks kā ola! Tikai dalīšanās ar olām Lieldienās veicinās labu satikšanu ar radiem un kaimiņiem. Latvieši Lieldienās olas krāso sīpolu mizu novārījumā un, kārtīgi saēdušies, nereti dodas šūpoties. Lieldienās jāšūpojas augstu, lai odi nekož un mājlopiem laba veselība.
Lieldienas ir skaistumkopšanas laiks. Jau agrā rītā jāmazgājas pretstraumes ūdenī, lai vasarā āda neapdegtu, turklāt tas došot modrību un strādājot nenākšot miegs visu gadu. Ja pagūstot muti nomazgāt vēl saullēktā topot skaists, bet tiem, kas vēlas sārtākus vaigus, vajagot apēst 13 dzērvenes. Ja tomēr esat nolēmuši nodoties moderniem skaistumkopšanas rituāliem, bet trūkst naudas, Lieldienās salasiet skaidiņas. Katra no tām pārvērtīšoties naudā.
Lieldienas ir nākotnes zīlēšanas laiks. Tiem, kuri vēl nav atraduši savu otro pusīti, Lieldienās ir iespēja uzzināt, kur īsti viņš vai viņa dzīvo, no rīta tik vajagot iziet laukā, skaļi nokliegties un klausīties, no kuras puses atskan atbalss.

Turklāt, kā Kurzemes pusē pierakstītais latviešu ticējums vēsta, Lieldienās sapņotie sapņi piepildās – tādēļ sapņojiet tikai labus sapņus un pamostoties neaizmirstiet tos!

Comments are closed.