<< VISI RAKSTI

Ciemiņi no Zviedrijas

Pavisam nesen pie mums Rīgā pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzaicinājuma  bija ieradies Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija, tādējādi apliecinot Latvijas un Zviedrijas ciešās kultūras, politikas un ekonomikas saites. Zviedrija ir viena no 12 Eiropas un 44 pasaules valstīm, kurām ir sava monarhija. Tiek lēsts, ka apmēram 1/5 no visas pasaules teritorijas pārvalda monarhi – karaļi un karalienes, imperatori, sultāni, emīri un prinči, hercogi un pāvests.
Arī Latvijas teritoriju dažādos laikos pārvaldījuši dažādi valdnieki. Interesanti, ka 17. un 18. gadsimta sākumā daļa Latvijas un Igaunijas teritorijas ietilpa tieši Zviedrijas lielvalsts sastāvā. Šis Eiropā bija t.s. Apgaismības laiks, kad aizvien lielākai iedzīvotāju daļai, tostarp latviešu un igauņu zemniekiem, kļuva pieejama izglītība, jo tika dibinātas zemnieku skolas. Šajā laikā, ko nereti dēvē arī par „zelta laikmetu”, parādījās arī pirmie Bībeles tulkojumi vietējās valodās (latviešu valodā to tulkoja Alūksnes mācītājs Ernsts Gliks) un dibinātas vairākas augstākās izglītības iestādes.
17. gadsimtā Latvijas teritorijā darbojās vēl kāds aktīvs un slavens valdnieks – Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers, kurš, lai gan bijis vācu izcelsmes, labi pratis latviešu valodu. J. Ketlera laikā Kurzemē ievērojami tika attīstīta ražošana un preču eksportēšana arī uz kolonijām Āfrikā un Amerikā: 1651. gadā tika uzcelts Jēkabforts Kuntas Kinteha salā, kas šobrīd ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet jau pēc trīs gadiem Tobago salā tika dibināta „Jaunā Kurzeme”. Kolonijas gan nācās drīz zaudēt, jo jau Otrā Ziemeļu kara laikā J. Ketlers nonāca zviedru gūstā un tika iznīcināta Kurzemes flote.
Atgriežoties 21. gadsimtā, varam secināt, ka ar Zviedriju mūs vieno gan kopīgi vēsturiski notikumi un pieredze, gan tagadne Eiropas Savienībā, jo tikai cieša sadarbība starp valstīm – republikām vai monarhijām – var nodrošināt mieru un labklājību Baltijas jūras reģionā.

Comments are closed.