Starp aukstiem pilsētu mūriem, bagātīgi rotātām jūgendstila ēkām un stiklotām daudzstāvu celtnēm Rīgas ielās ieslēpušās nelielas koka mājiņas, kas, izrādās, ir daļa no Eiropas un pasaules kontekstā unikāla kultūras mantojuma – koka arhitektūras, kas saglabājusies vēl kopš 18. un 19. gadsimta. Kopumā Rīgā ir ap 3500 koka māju, kas nereti rotātas ar tornīšiem, smalkām koka mežģīnēm un skaistiem lieveņiem un stāsta mums par rīdzinieku dzīvi, gaumi, vērtībām pirms vairāk nekā 200 gadiem. Šāda vēstures elpa jūtama arī Pārdaugavas sirdī – Kalnciema kvartālā –, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem tika restaurēts un nu kļuvis par tur dzīvojošo kultūras centru un dažādu interesantu pasākumu – izstāžu, koncertu un gadatirgu – norises vietu.
Šodien Rīgas koka arhitektūra visplašāk un krāšņāk apskatāma Pārdaugavā, Ķīpsalā, Grīziņkalnā un Maskavas ielas rajonā. Vaicāsit – kur palikušas pārējās koka ēkas? Protams, daļu no tām nomainījušas 19. gadsimtā celtās ķieģeļu rūpnīcu un strādnieku dzīvojamās ēkas, citas – padomju laika dzīvojamie rajoni vai modernas biroju mājas, bet lielu daļu no tām skārusi kāda mūsdienās grūti saprotama kara laika tradīcija: priekšpilsētu dedzināšana. Piemēram, 1812. gadā, kad Rīgai tuvojās Napoleona karaspēks, tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas, to skaitā koka nami Āgenskalnā, lai tur nebūtu iespējams izvietot lielgabalus un tādējādi apgrūtinātu karaspēka nokļūšanu tolaik ar akmens mūri apvītajā Rīgā. Galu galā izrādījās, ka Baltijas ģenerālgubernators Magnuss fon Esens bija pārsteidzies ar pavēli „Dedzināt!”, noturot putekļu mākoni par Napoleona armiju, kā rezultātā uguns liesmas nopostīja ap 800 koka māju un atstāja gandrīz 7000 rīdzinieku bez pajumtes.
Īpaši pavasarī, kad kājas pašas nes tuvāk dabai, ir laiks spirdzinošām pastaigām, kuru laikā pavērties apkārt un novērtēt koka arhitektūras krāšņumu – mūsu kultūrvēstures mantojumu.