Top video mācību materiāli pedagogiem darbam multikulturālā vidē

Latviešu valodas aģentūra Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektā „Atbalsta nodrošināšana pedagogiem darbam starpkultūru vidē” izstrādā 10 video lekcijas, kas būs izmantojamas kā metodisks mācību un izziņas materiāls pedagogiem un citiem interesentiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem skolēniem un šo skolēnu ģimenēm.
Veidojot video lekcijas, noskaidrotas biežāk sastopamās problēmas pedagogu darbā, apzinātas bērnu vecāku un bērnu vajadzības integrācijas procesā Latvijā. Materiāls tiks izmantots pedagogu tālākizglītības procesā, piedāvājot atsevišķus risinājumus un izmantojamās metodes darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem skolēniem un viņu ģimenēm.
Š. g. maijā un jūnijā piecos Latvijas reģionos tiks organizēti semināri par starpkultūru jautājumiem, iepazīstinot pedagogus ar izveidotajiem video materiāliem.
Visi izstrādātie materiāli būs pieejami www.valoda.lv.

Detalizēta informācija
Ērika Pičukāne
29590097

Projekts „Atbalsts trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā” tiek īstenots ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75%) un valsts budžeta līdzekļu (25%) finansējumu.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Latviešu valodas aģentūra.

Ciemiņi no Zviedrijas

Pavisam nesen pie mums Rīgā pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzaicinājuma  bija ieradies Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija, tādējādi apliecinot Latvijas un Zviedrijas ciešās kultūras, politikas un ekonomikas saites. Zviedrija ir viena no 12 Eiropas un 44 pasaules valstīm, kurām ir sava monarhija. Tiek lēsts, ka apmēram 1/5 no visas pasaules teritorijas pārvalda monarhi – karaļi un karalienes, imperatori, sultāni, emīri un prinči, hercogi un pāvests.
Arī Latvijas teritoriju dažādos laikos pārvaldījuši dažādi valdnieki. Interesanti, ka 17. un 18. gadsimta sākumā daļa Latvijas un Igaunijas teritorijas ietilpa tieši Zviedrijas lielvalsts sastāvā. Šis Eiropā bija t.s. Apgaismības laiks, kad aizvien lielākai iedzīvotāju daļai, tostarp latviešu un igauņu zemniekiem, kļuva pieejama izglītība, jo tika dibinātas zemnieku skolas. Šajā laikā, ko nereti dēvē arī par „zelta laikmetu”, parādījās arī pirmie Bībeles tulkojumi vietējās valodās (latviešu valodā to tulkoja Alūksnes mācītājs Ernsts Gliks) un dibinātas vairākas augstākās izglītības iestādes.
17. gadsimtā Latvijas teritorijā darbojās vēl kāds aktīvs un slavens valdnieks – Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers, kurš, lai gan bijis vācu izcelsmes, labi pratis latviešu valodu. J. Ketlera laikā Kurzemē ievērojami tika attīstīta ražošana un preču eksportēšana arī uz kolonijām Āfrikā un Amerikā: 1651. gadā tika uzcelts Jēkabforts Kuntas Kinteha salā, kas šobrīd ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet jau pēc trīs gadiem Tobago salā tika dibināta „Jaunā Kurzeme”. Kolonijas gan nācās drīz zaudēt, jo jau Otrā Ziemeļu kara laikā J. Ketlers nonāca zviedru gūstā un tika iznīcināta Kurzemes flote.
Atgriežoties 21. gadsimtā, varam secināt, ka ar Zviedriju mūs vieno gan kopīgi vēsturiski notikumi un pieredze, gan tagadne Eiropas Savienībā, jo tikai cieša sadarbība starp valstīm – republikām vai monarhijām – var nodrošināt mieru un labklājību Baltijas jūras reģionā.

Beidzies radošais seminārs – nometne „Esi draugs!”

„Manus jaunos draugus sauc Maksims, Jura, Amala, Sofija un vēl Marta, Žeņa, Niks un Marina, un vēl…” ar šādiem vārdiem un emocijām beidzās nometne „Esi draugs!”, kas no šī gada 17. līdz 21. martam norisinājās Rāmavas muižā.Nometnē piedalījās gan trešo valstu valstspiederīgie skolēni no Latvijas, gan skolēni, kuriem dzimtā valoda ir latviešu valoda, gan skolotāji, kuri strādā multikulturālās klasēs, un bērnu vecāki. Visvairāk bērnu bija no Krievijas un Ukrainas: viņi kopā ar ģimenēm pārcēlušies uz dzīvi Latvijā pēdējā gada laikā. Bērni uzsvēra, ka Latvijā jūtas labi un atrast draugus nav grūti, bet ir ļoti nepieciešami vienaudži, kas palīdzētu mācīties latviešu valodu un ļautu ātrāk izprast bērnu un jauniešu dzīvi Latvijā, jo tā atšķiras no ikdienas Ukrainā, Krievijā, Gruzijā un citās valstīs.

Tāpēc ir milzīgs gandarījums par bērnu kopīgo darbošanos latviešu valodas nodarbībās, kurās latviešu bērni palīdzēja un iejutās skolotāju lomā, prieks par radošajām nodarbībām, kurās katrs varēja parādīt savas spējas neatkarīgi no valodas prasmes.

Praktisko nodarbību mērķis bija ne tikai apgūt jaunas prasmes un iemaņas, bet galvenokārt piedāvāt iespēju katram sevi pozitīvi novērtēt, jo nereti daļai skolēnu, kuri Latvijā iebraukuši nesen, nepietiekamas valodas prasmes dēļ skolā reizēm nākas saņemt zemāku vērtējumu, nekā ierasts.

Izvērtējot nometnē iegūto, skolēni kā galveno minēja jaunus draugus, jaunas prasmes un interesanti pavadītu laiku. Savukārt skolotāji kā ieguvumu atzina dabīgas integrācijas iespēju un mācību vidi, kur mācīšanās notiek, bērniem to pat nejūtot.

Radošais seminārs bija viena no Latviešu valodas aģentūras īstenotā Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projekta „Atbalsts trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā” aktivitātēm.

Plašāku fotogaleriju skatiet www.valoda.lv.

Detalizēta informācija

Liene Valdmane

22144144

Projekts „Atbalsts Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas un adaptācijas periodā” tiek īstenots ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (75%) un valsts budžeta līdzekļu (25%) finansējumu.

 Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Latviešu valodas aģentūra.