Septiņas nedēļas pirms Lieldienām senie latvieši atzīmēja Meteņus jeb Vastalāvi (aigavēņus). Meteņu dienā tika svinētas ziemas beigas un nākamā dienā – Pelnu dienā – sagaidīts pavasaris un jauns gads. Šajos svētkos tika ēsts un dzerts uz nebēdu, lai sāta sajūta nezūd vēl visu lielā gavēņa laiku – līdz pat Lieldienām. Ticējumi vēsta, ka šajā dienā latvieši  pievērsušies tādām sportiskām aktivitātēm kā vizināšanās no kalna ar ragaviņām, bluķa jāšanai ap māju un Lietuvēna dzenāšanai, savukārt citi gājuši budēļos un dziedājuši kaimiņiem bezkaunīgas dziesmas. Visus vienojis bagātīgi klātais galds, uz kura saimniece likusi gan pīrāgus, plāceņus, cūkas cepeti, gan arī brandavīna blašķi un alus ķipi. Un kā gan neliksi: ja viesus labi nemielos, tad jēri un kazlēni klibošot!

Arī šogad Latvijā 16. februārī atzīmēsim Meteņu dienu – pavasara gaidīšanas svētkus –, kad teiksim ardievas ziemai un turpināsim priecāties par katru klāt nākušo gaišo minūti un stundu. Piemēram, Rīgā Meteņus atzīmēs gan Brīvdabas muzejā, kur šogad notiks XV Starptautiskā masku tradīciju festivāla noslēgums, gan Grīziņkalnā un Kalnciema kvartālā, kur tiks organizēti tirdziņi, tradicionālās sadziedāšanās un danči.

Lai tie būtu Meteņi, Valentīndiena vai kādi citi svētki, svinēsim pavasara tuvošanos kopā!