Sekojot līdzi notikumiem Ukrainā,  neatkarības laukumā (ukraiņu valodā: Майдан Незалежності/ Maidan Nezalezhnosti), prātā nāk barikāžu laiks Rīgā 1991. gadā, kad, aizstāvot likumīgi ievēlēto Latvijas Republikas Augstāko Padomi un simboliski pieminot 13. janvārī PSRS karaspēka uzbrukumā Viļņas Televīzijas tornim kritušos lietuviešus, apmēram pus miljons Latvijas iedzīvotāju pulcējās manifestācijā Daugavmalā. Šaurajās Vecrīgas ielās tika veidotas barikādes, kuras demontēja jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un atzīšanas 1992. gada nogalē, saņemot apstiprinājumu par Krievijas armijas izvešanas plāniem no Latvijas. Šogad apritēs arī 25 gadadiena, kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji vienojās simboliskā „Baltijas ceļa” akcijā – miermīlīgā demonstrācijā, kurā cilvēki sadevās rokās un veidoja 600 km garu ķēdi, tādējādi apliecinot savu saliedētību ceļā uz trīs valstu neatkarību. Ko šie vēsturiskie notikumi mums māca šodien?
Cilvēku kopībā ir spēks! Protams, Rīgu un Kijevu atšķir gan politiskā situācija, gan vēsturiskais laiks, bet tās vieno cilvēku nesavtīga cīņa par ideāliem un vēlme pēc pārmaiņām. Vēsturē ir izšķiroši brīži, kad jāizvēlas par labu pārmaiņām vai jāsaglabā, apzinoties, ka šī izvēle ietekmēs nākamās paaudzes. Kāda būs Ukrainas un ukraiņu izvēle, to rādīs laiks.